PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

12027.jpeg
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Izglītības zinātnes ministrija (IZM) aicina topošos studentus pievērst uzmanību, vai izvēlētā augstskola ir akreditēta.

PTAC pārstāve Sanita Gertmane norādīja, ka pirms studiju programmas izvēles jānoskaidro informācija par licenci un akreditāciju. Studentus jaunā programmā augstskola ir tiesīga uzņemt tikai tad, kad tā ir saņēmusi licenci. Ja studiju programmai licences nav, tā ir nelikumīga.

Licence apliecina izglītības iestādes tiesības uzņemt un apmācīt studentus, savukārt lai augstskola varētu izsniegt valsts atzītus diplomus par iegūto izglītību, ir jābūt akreditētai augstskolai un studiju programmai. Nedrīkst paļauties tikai uz augstskolas vai koledžas sniegto informāciju par akreditāciju, vai licencēšanu. Tā var būt neprecīza vai pat nepatiesa, tādēļ tā noteikti jāpārbauda, atgādināja S.Gertmane.

Ja students izvēlas studēt licencētā, bet neakreditētā studiju programmā, tad pats uzņemas risku, jo neviens negarantē, ka līdz mācību beigām studiju programma tiks akreditēta. Tomēr nav tā, ka tikai studentam ir jāuzņemas atbildība par savu lēmumu studēt licencētā, bet neakreditētā studiju programmā daļa atbildības gulstas arī uz augstskolu. Augstskolai, uzsākot studiju programmas īstenošanu, ir jābūt noslēgtam līgumam ar vismaz vienu citu augstskolu par to, ka gadījumā, ja šo programmu neakreditēs, studentiem būs iespēja pāriet uz šīs citas augstskolas programmu. Ja studiju programma nav akreditēta, students nevar saņemt valsts atzītu diplomu, kā arī studiju un studējošā kredītu un citas priekšrocības.

Ja augstskola un studiju programma nav akreditēta, studējošais, pabeidzot mācības diploma vietā var saņemt tikai akadēmisko izziņu par apgūtajiem studiju kursiem. Dažās profesijās, piemēram, medicīnas darbinieks, jurists, skolotājs, nepieciešams valsts atzīts diploms, citās, piemēram, uzņēmējdarbības vadītājs, aktieris, sekretāre, parasti izlemj darba devējs, kādu izglītību apliecinošu dokumentu prasīt.

Akreditācija var tikt atņemta arī pirms norādīta gala termiņa, kā tas notika gadījumā ar Latvijas biznesa koledžu (LKB).

Jau ziņots, ka pamatojoties uz izglītības un zinātnes ministra rīkojumu, AIP veica koledžas ārkārtas akreditāciju un 2016.gada 27.oktobrī pieņēma lēmumu atteikt LBK akreditāciju. Koledža to apstrīdēja IZM, taču IZM lēma atstāt spēkā AIP izdoto administratīvo aktu par atteikumu akreditēt LBK. IZM lēmums stājas spēkā 2017.gada 23.februārī.

LBK netiek liegtas tiesības realizēt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas. LBK studējošie var turpināt studijas LBK un noslēgumā saņemt akadēmisko izziņu.

Koledža pēc sešiem mēnešiem no apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datuma un konstatēto pārkāpumu novēršanas var atkārtoti iesniegt AIP akreditācijas iesniegumu.

Latvijā darbojas 56 augstākās izglītības iestādes - 30 augstskolas (17 valsts augstskolas, no tām 6 universitātes, un 13 privātās augstskolas) un 26 koledžas (17 valsts un 9 privātās koledžas), informē aģentūra LETA.