Latvijas Jūras akadēmijas un LJA Jūrskolas vadība pat norāda, ka jūrnieku trūkst, lai arī algojums, salīdzinot ar citām profesijām, ir krietni augstāks. Jūrnieka profesija – pasaulē pieprasīta, prestiža un labi atalgota. Jūra allaž mākslas darbos, mūzikā, literatūrā asociējusies ar zināmu romantismu. Daudzi jaunieši šādu asociāciju un vēloties redzēt lielo pasauli, izvēlējušies savu profesionālo karjeru saistīt ar jūru.

Latvijas Jūrnieku reģistrā ir reģistrēti vairāk kā 12 tūkstoši aktīvie jūrnieki, no tiem sieviešu īpatsvars ir aptuveni četri procenti. Tūliņ noslēgsies mācību gads, un tūkstošiem jauniešu būs jāizvēlas, kurp doties mācīties tālāk. Izvēle būs jāizdara 9. un 12. klašu skolēniem, un abu vecumgrupu jauniešiem ir iespēja mācīties jūrniecības nozarē. Šī joma ir aizrāvusi arī gana daudz meiteņu, kuras galvenokārt izvēlas kļūt par kuģu stūrmanēm, lai gan dažas esot arī apguvušas kuģu mehāniķa profesiju.

Algā tūkstoši, bet darbinieku trūkums visai nozīmīgs

Agrākos laikos, kad Latvijā bija dažādu preču deficīts, jūrnieki bija tie, kuri varēja ārzemēs iegādāties to, par ko daudzi tikai sapņoja. Un jau toreiz bija zināms, ka jūrnieki labi nopelna. Kā apliecina Latvijas Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova "stāsti par jūrnieku lielajām algām nav mīts". Kapteiņi mūsdienās uz atsevišķu tipu kuģiem nopelna līdz pat 12 000 ASV dolāru (ap 10 760 eiro) mēnesī, vecākie mehāniķi - līdz 10 000 (9000 eiro) mēnesī, tiesa, līdz šāda līmeņa algai ir jānoiet zināms ceļš – gan jāiegūst atbilstoša izglītība, gan reāla pieredze darbam jūrā, un tie nav pāris gadu. Tikko skolu absolvējis jūrnieks, kuram vienīgā darba pieredze bijusi prakse, atalgojumā sākotnēji saņem, sākot no 3500 ASV dolāriem (3137 eiro) mēnesī, taču arī prakse ir apmaksāta, līdz ar to, kā uzsver Carjova, naudu var sākt pelnīt jau mācību laikā. Un jauniešiem labs finansiāls nodrošinājums, tāpat kā jebkura vecuma cilvēkam, ir labs stimuls strādāt.

Latvijas Jūras akadēmijā var iestaties pēc 12. klases. Savukārt LJA Jūrskola var iestāties pēc 9. klases pabeigšanas. Abās mācību iestādēs jāmācās ir četri gadi, lai iegūtu profesionālo izglītību attiecīgajā līmenī. Studiju laikā ir jāiet garantētās un apmaksātās praksēs. Pēc 2. kursa labākajiem kursantiem tiek piedāvāta iespēja izmantot "Erasmus+" profesionālo programmu. Tā kā prakse ir jūrā, liela daļa jauniešu, kuriem patiešām bijusi vēlme kaut ko iekrāt, pēc tās uzreiz nopērk automašīnu. Te jāpiebilst, ka visa nauda, ko prakses laikā nopelna jaunieši, tieši tāpat kā jūrnieki jau ar iegūtu izglītību, paliek viņiem, netērējot ne centa ēdienam, darba apģērbam. To visu nodrošina kompānijas, kurām pieder kuģis, vai kuras to izīrējušas no kāda īpašnieka uz konkrētu kontrakta laiku.

Savukārt studējot Latvijas Jūras akadēmijā, apmaksātas prakses iespējas ir pieejas drīz pēc 4 gadu studiju uzsākšanas. Latvijas Jūras akadēmijā, gan, praskses atšķiras dažādajām studiju programmām, tomēr 6 līdz 12 mēnešus no visa studiju laika pavada jūras vai kombinētas krasta nu jūras praksēs.

Jaunie jūrnieki no Latvijas strādā uz kuģiem visā pasaulē, un pieprasījums pēc labiem speciālistiem ir milzīgs. Šobrīd īpaši trūkst kuģu mehāniķu – par tiem ir milzīga cīņa. Stūrmaņu ir vairāk, bet trūkst arī to. Jūrnieki no Latvijas pasaulē augstu kotējas, jo ir gudri un strādīgi. Arī izglītības ziņā esam konkurētspējīgi – skolā priekšmetus pasniedz pasniedzēji, kuri paralēli iet jūrā un pasniedz, vai kuri bijuši jūrā, strādājuši uz kuģiem, tāpēc zina visu jaunāko un dalās savā praktiskajā pieredzē.

To, ka mūsu jūrnieki ir pieprasīti visur pasaulē, apliecina arī Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne. "Latviju joprojām varam dēvēt par jūras valsti, lai gan mums pašiem kuģu nav daudz. Tādu kuģu, kas atbilst SOLAS ( starptautiska konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras – aut.) konvencijai, to ir ap 20, bet kopumā Latvijā ir ap 300 kuģu, un lielākā daļa no tiem – zvejas vai ostas kuģi," saka Kočāne.

Lai gan Kočāne apstiprina arī faktu, ka mūsu jūrnieki ir ļoti pieprasīti un dažbrīd, iespējams, ir pat to trūkums, vienlaikus Latvija ir 1. vietā starp Eiropas Savienības valstīm pēc jūrnieku skaita, ja raugās uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.

Svarīgi, ka Latvijas jūrnieki, īpaši virsnieki, aizpilda lielu daļu darba vietu visā pasaulē, turklāt kotējas ļoti augstu. Kāpēc tieši virsnieki? Jo tā dēvētie ierindas jūrnieki, piemēram, matroži, bocmaņi bieži tiek ņemti darbā no valstīm, kur dzīves līmenis nav tik augsts un attiecīgi atalgojumā ir nepieciešams tērēt mazāk. Ļoti daudz ierindas jūrnieku uz dažādās valstīs reģistrētiem kuģiem nāk no Filipīnām.

"Mūsu jūrnieki veido stabilu sabiedrības vidusslāni, kas Latvijā ir visai plāns. Tas nozīmē, ka, strādājot vienalga uz kādā valstī reģistrēta kuģa, nopelnīto naudu viņi atved uz Latviju, kur dzīvo jūrnieku ģimene. Pēc aptuveniem aprēķiniem, gadā Latvijas jūrnieki iepludina mūsu valsts ekonomikā no 300 līdz 500 miljoniem eiro. Tas ir liels atbalsts Latvijas ekonomikai, par ko nemaz tik bieži netiek runāts," uzsver Kočāne.

Izglītības iespējas un nākotnes plāni

Jūrnieka profesiju Latvijā bez maksas, beidzot 9. klasi var apgūt LJA Jūrskolā Rīgā, savukārt augstāko izglītību jūrniecībā var iegūt, studējot Latvijas Jūras akadēmijā, beidzot 12.klasi.

LJA Jūrskolā Rīgā iespējams mācīties par kuģa vadītājiem un kuģa mehāniķiem. LJA Jūrskola direktors Arnis Bankivičs stāsta, ka mācību ilgums ir četri gadi, kuru laikā jaunieši iegūst vidējo profesionālo izglītību un vienu no divām profesijām – sardzes stūrmanis uz kuģiem līdz 3000 BT (bruto tilpība) vai sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu līdz 3000 kW.

Mācoties šos četrus gadus, puiši un meitenes saņem gan vidējo vispārējo izglītību, gan profesionālo, ko veido 14 profesionālie mācību priekšmeti.

Savukārt Latvijas Jūras akadēmija piedāvā profesionālo bakalaura grāda apguvi studiju programmās Jūras transports – kuģa vadīšana, Jūras transports – kuģa mehānika, Jūras transports – kuģa elektroautomātika,  Ostu un kuģošanas vadība,  Kuģu navigācijas elektronika. LJA piedāvā arī maģistra un doktorantūras programmas.

Latvijas jūrniecības izglītība ir laba, apliecina Latvijas Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova. Viņa norāda, ka Latvijā iegūto izglītību pasaulē augstu vērtē, turklāt regulāri arī tiek pārbaudīta šīs izglītības kvalitāte. Tendence, uz ko virzās Latvijas jūrniecība – vairāk jauniešus izglītot tieši jūras virsniecībā.

Mācoties LJA Jūrskola un Latvijas Jūras akadēmijā, zinības tiek iegūtas ne tikai grāmatās, bet arī reālā darba vidē, kāda tā ir jūrā. Mācību procesā tiek izmantoti kuģa simulatori, radot teju reālu iespaidu, ka esi jūrā. Mehāniķiem ir pieejamas telpas, kurās izvietoti kuģu dzinēji, topošajiem stūrmaņiem – navigācijas iekārtas un vadības pultis – gluži kā uz kuģa klāja.