PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 27. februāris

Andra, Līva, Līvija

10808.jpeg
Foto: lentolo / 123RF
II vispasaules diktātu latviešu valodā šā gada 15. oktobrī tiešsaistē un dažādās valstīs un pilsētās kopā rakstījuši 789 cilvēki. 

Divi diktāti ir uzrakstīti bez kļūdām, trīs – ar vienu kļūdu, savukārt lielākais kļūdu skaits vienā darbā ir 234. Vidēji dalībnieki tekstā pieļāvuši 11 ortogrāfijas un 7 interpunkcijas kļūdas, turklāt vidēji sievietēm ir divreiz mazāk kļūdu nekā vīriešiem (attiecīgi 15 un 31). Jaunākajai dalībniecei, rīdziniecei, ir 9 gadi (11 ortogrāfijas kļūdas, 9 interpunkcijas kļūdas). Vecākais dalībnieks ir kungs no Salaspils, 82 gadi (20 ortogrāfijas kļūdas, 9 interpunkcijas kļūdas). Kopā diktātā piedalījušies interesenti no 24 valstīm. Katrs piektais cilvēks rakstīja diktātu jau otro gadu pēc kārtas.

Lielākais kļūdu skaits vienā diktātā ir 234 (207 ortogrāfijas, 27 interpunkcijas kļūdas). Vidēji dalībnieki diktātā pieļāvuši 11 ortogrāfijas un 7 interpunkcijas kļūdas.

Proporcionāli lielākā dalībnieku daļa (281 cilvēks jeb 36 % no visiem dalībniekiem) pieļāva no 10 līdz 20 kļūdām. Vismazāk kļūdu – no 1 līdz 5 – ir 101 dalībniekam (13% no kopējā darbu skaita). Savukārt 9 jeb 1% dalībnieku diktātā pieļāvuši 100 un vairāk kļūdu.

Diktātu rakstīja 13 cilvēki vecumā no 71 līdz 82 gadiem, turklāt 11 no viņiem to rakstījuši tiešsaistē. Proporcionāli lielākā dalībnieku daļa pieder pie divām vecuma grupām: no 11 līdz 18 gadiem (137 cilvēki jeb 17%) un no 31 līdz 40 gadiem (138 cilvēki jeb 17%).

612 dalībnieki (79%) kā dzimto valodu norādīja latviešu valodu, 48 dalībnieki –  krievu valodu (6%). Pārējie nenorādīja dzimto valodu.

Labākais rezultāts dalībniecei ar dzimto krievu valodu ir 4 kļūdas (4 ortogrāfijas, 0 interpunkcijas kļūdas), rakstīja internetā no Jēkabpils.

Diktātā piedalījās 18 pamatskolas audzēkņi, 55 vidusskolēni, 2 tehnikuma studenti, 63 bakalauri, 22 maģistri un 9 doktori. Taču lielākā dalībnieku daļa (609 cilvēki) izvēlējās nenorādīt izglītības līmeni.

To dalībnieku vidū, kuri izvēlējās rakstīt ar roku, rīdzinieku aktivitāte bija vislielākā – 123 darbi. Otrajā vietā ir Liepāja ar 73 darbiem. Interneta vietnē tika iesniegti 539 darbi. 11 internetā rakstīti diktāti tika noraidīti diakritisko zīmju trūkuma dēļ vai arī tādēļ, ka tie bija uzrakstīti tikai daļēji. Vairākums dalībnieku diktātu rakstīja tiešsaistē no Latvijas (471). Ārzemēs tiešsaistē diktātu rakstījuši 57 interesenti, visvairāk darbu saņemti no Lielbritānijas.

Bez kļūdām bija iesūtīti divi darbi, abi rakstīti tiešsaistē Latvijā – Rīgā un Talsos. 13% darbu ir no vienas līdz piecām kļūdām, 26% dalībniekiem ir 6-10 kļūdas, 36% to ir 11-20. Jāņem vērā, ka diktātu rakstīja dažādu tautību un atšķirīgu vecumu cilvēki. Arī izglītības līmenis aptver visu spektru – piedalījās gan pamatskolas audzēkņi, vidusskolēni un tehnikumu studenti, gan bakalauri, maģistri un pat deviņi zinātņu doktori.

Sievietes izrādījās daudz čaklākas rakstītājas nekā vīrieši, attiecīgi - 585 (75%) un 115 (15%). Pārējie izvēlējās nenorādīt savu dzimumu. Turklāt, ja sieviešu rakstītajos diktātos vidēji ir 15 kļūdas, tad vīriešiem šis rādītājs ir divreiz augstāks – vidēji 31 kļūda. Čaklākās rakstītājas sieviešu vidū bija Ievas (24 jeb 4% no visām sievietēm), vīriešu vidū tie bija Jāņi (7 jeb 6% no visiem vīriešiem).

Labojot diktātu, atzīmes netika liktas, taču bija norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu pats novērtēt savas zināšanas.

Visbiežāk dalībnieki kļūdījās, nepareizi rakstot saikli ne tikvien-bet arī, kā arī divdabī neapsēzdamies pirms izskaņas –damies daudzi rakstījuši neapsēsdamies vai pat neapsēstdamies. Nav ievērots, ka personu vietniekvārdu tu un piederības vietniekvārdu tavās raksta ar lielo sākuma burtu vēstulē, bet ne tautasdziesmā. Daudziem grūtības sagādāja svešvārdu sintezators, saksofons, ceremonija, absolvents, aplaudēt pareizrakstība. Gandrīz visi interesenti bija piemirsuši, kā tiek noformēta tiešā runa, kā arī daudzi nevarēja noteikt teikuma gramatisko centru un divdabja teiciena robežas, tāpēc nevarēja pareizi salikt pieturzīmes.

Vietnē raksti.org ir iespējams iepazīties ar diktāta oriģināltekstu, skaidrojumiem un kļūdu analīzi. Lapā ir pieejams arī diktāta videoieraksts, lai ikviens interesents varētu izmēģināt savus spēkus diktāta rakstīšanā.

300 vārdu garo diktātu īpaši šim nolūkam ir radījis pazīstamais rakstnieks Pauls Bankovskis, un tiešraidē to lasīja aktieris Andris Bulis.Teksta atbilstību latviešu valodas normām ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja Andra Kalnača.

Iniciatīvas mērķis ir attīstīt latviešu valodas rakstītprasmi, audzināt cieņu pret dzimto valodu jau no bērnības, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš otro gadu pēc kārtas vienlaicīgi norisinājās visā pasaulē un kurā drīkstēja piedalīties jebkurš interesents.