PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 14. aprīlis

Gudrīte, Strauja

8786.jpeg
Foto: goodluz / 123RF
Domājot par studiju finansēšanas iespējām, 66% vidusskolēnu cer iegūt valsts apmaksātu studiju vietu. 

Tikmēr 38% cer uz vecāku atbalstu, bet 36% apsver iespēju par algotu darbu paralēli studijām.

Par studiju kredīta izmantošanu domā 13%, bet 8% - par esošo uzkrājumu izmantošanu, 5% - par aizņēmumu no tuviniekiem. Jaunieši, kuri izglītības plānus saista ar ārvalstīm, studijām nepieciešamos līdzekļus jau laikus uzkrājuši biežāk nekā tie, kuri plāno studēt Latvijā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

Aptauja rāda, ka sākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā. Teju trešdaļa aptaujāto (29%) par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija - 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā biežāk nekā ārvalstīs - medicīnu un veselības aprūpi.

Visbiežāk aptaujātie jaunieši norādījuši, ka svarīgākais apsvērums studiju virziena izvēlē ir patiesa interese par izvēlēto profesiju (70%). Tikai pēc tam seko perspektīva labi nopelnīt (60%). Kā trešo nozīmīgo faktoru, izvēloties studiju virzienu, jaunieši min budžeta vietu pieejamību (31%). Savukārt piektdaļā gadījumu izvēles izdarīšanas brīdī tiek ņemts vērā darba devēju pieprasījums pēc noteiktas profesijas (24%). Vismazāk jaunieši ņem vērā vecāku vēlmes (4%), konkursu uz vienu valsts apmaksāto studiju vietu (5%), kā arī draugu vai paziņu ieteikumus (6%).

Pilna laika bakalaura studiju vidējā maksa gadā, ar kādu jārēķinās tiem, kuri neiztur konkursu uz valsts budžeta apmaksātām vietām šajās programmās, ir 1950 eiro, izņemot medicīnu, kur vērojama gan lielāka maksa (2800 eiro), gan arī studiju ilgums (seši gadi). Lielākais valsts finansēto studiju vietu skaits 2015.gadā bija Rīgas Tehniskajā universitātē (7100), kam sekoja Latvijas Universitāte (5489) un Rīgas Stradiņa universitāte (2983). Latvijā visbiežāk par maksu studē sociālās zinātnes, savukārt retāk - lauksaimniecību, dabas zinātnes un pedagoģiju.

Aptauja veikta jūnijā sadarbībā ar OMD Latvija, aptaujājot 514 vidusskolas vecuma jauniešu Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.