PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 10. oktobris

Arvīds, Arvis, Druvis

11867.jpeg
Foto: 123RF
Jau no nākamā mācību gada skolēni, kuru tālākās skolas gaitas sociālu vai kādu citu iemeslu dēļ ir apdraudētas, varēs saņemt finansiālu un cita veida atbalstu.

Šādi skolēniem cer palīdzēt noturēties uz izglītības ceļa. Rūpes par skolēniem izrādīs, īstenojot projektu, kura ietvaros sešu gadu laikā paredzēts mazināt to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu. Kopējais finansējums šā projekta īstenošanai ir teju 38 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa -31,3 miljoni eiro - nāk no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Projektu īstenos Valsts izglītības kvalitātes dienests (IKVD), sadarbojoties ar visām Latvijas pašvaldībām, kā arī valsts profesionālās izglītības iestādēm. Šogad gan projektā iesaistīs tikai 100 pašvaldības, taču vēlāk tas ies plašumā, un pamazām projektā iekļausies visas vietējās varas. Finansējums, ko pašvaldības projekta ietvaros saņems, būs proporcionāls skolēnu skaitam.

Projekta vadītāja Gunta Kraģe stāsta, ka vasarā vēl noritēs sagatavošanas darbi un reālu atbalstu skolēniem varēs sniegt no nākamā mācību gada. Pirms pieteikšanās atbalstam pašvaldībām jāizpilda "mājasdarbs’’ - jāapzina, cik bērnu un jauniešu pēdējos trīs gados priekšlaikus pametuši mācības, un jānoskaidro, kādi ir pašvaldības resursi, lai sniegtu atbalstu šādiem izglītojamiem. Piemēram, kāda ir sociālā dienesta kapacitāte, kā tas sadarbojas ar izglītības iestādēm.

Vajadzības izvērtēs individuāli

Runājot par atbalstu, ko iecerēts sniegt konkrētiem bērniem un jauniešiem, G. Kraģe teic, ka vispirms tiks noteikti tie izglītojamie, kuri ir riska grupā. Pēc tam tiks veidots individuāls plāns katra šāda jaunā cilvēka atbalstam. Plānu veidos klases audzinātājs, kuram vajadzētu vislabāk skolēnu pazīt. Piemēram, ja skolēnam ir daudz neattaisnotu stundu kavējumu, jānoskaidro, kāds tiem ir iemesls un ko darīt, lai tos novērstu. Atbalsta plānā varēs tikt iekļauts arī jau minētais finansiālais atbalsts. Proti, tie, kuriem tas nepieciešams, apmaksās transportu no dzīvesvietas uz skolu, dzīvošanu internātā vai dienesta viesnīcā un pat ēdināšanas izmaksas. Kā tieši tiks noteikts, kam pabalsts pienākas un kam ne, gan pagaidām netop skaidrs. G. Kraģe pieļauj, ka projekta ietvaros finansiālu atbalstu varētu saņemt arī tie izglītojamie, kuru ģimenēm nav piešķirts trūcīgo vai maznodrošināto statuss, tomēr bērnu skolas gaitu finansēšanai naudas kādu iemeslu dēļ trūkst. Katrs gadījums tikšot izskatīts individuāli. Ja finansiālu atbalstu transportam, dzīvošanai un ēdināšanai jau sniedz pašvaldība, no projekta finansējuma to saņemt "dubultā" nedrīkstēs. Vienīgi tad, ja pašvaldības atbalsts ir nepietiekams, projekta ietvaros tomēr būs iespējamas situācijas, kad viens izglītojamais saņem atbalstu gan no pašvaldības, gan projekta budžeta, informē aģentūra LETA. 

Kopumā finansiālajam atbalstam plānots novirzīt 4,5 miljonus eiro. Tas ir krietni mazāk nekā 22,5 miljoni eiro, ko plāno tērēt plānu izstrādei, kā arī skolēnam piedāvātajām speciālistu konsultācijām un papildu nodarbībām. Tāpat tas ir mazāk nekā aptuveni 6,5 miljoni eiro, ko plānots izlietot vadlīniju un rekomendāciju izstrādei pašvaldībām un pedagogiem.

Atbalsts katram no izglītojamajiem tiks sniegts vismaz pusgadu. Tiks arī uzmanīts un vērtēts, vai sniegtajam atbalstam bijis rezultāts, proti, vai bērns vai jaunietis turpinājis mācības un vai turpmāk to spēs darīt arī bez šāda atbalsta. iespējams, daļā pašvaldību projekta ietvaros tiks palielināts psihologu un sociālo darbinieku skaits, ja vietējā vara redzēs, ka, lai īstenotu plānus skolēnu atbalstam, šādu speciālistu nepietiek.

Kopumā sešu gadu laikā atbalstu plānots sniegt 64 000 5. līdz 12. klašu skolēniem un profesionālo skolu audzēkņiem.

Cer iedibināt sistēmu

Kā jau noprotams no finansējuma sadalījuma, projekts neaprobežosies ar atbalsta sniegšanu konkrētiem bērniem un jauniešiem. Tā norises laikā Latvijā vajadzētu iedibināties ilglaicīgai sistēmai, kādā tiek sniegts atbalsts bērniem un jauniešiem, kas nespēj iekļauties izglītības sistēmā. Projekta ietvaros plānots veidot arī datubāzi, kurā apkopos un saglabās informāciju par izglītojamajiem, kuri pastiprināti jāuzmana, lai viņi nepārtrauktu mācības, to, kas ir darīts "riska" jauniešu labā, kas paveikts, lai samazinātu neattaisnotos skolas kavējumus utt. Datubāzes veidošana un uzturēšana izmaksās ap 100 000 eiro.

Lai skolotāji labāk saprastu, kuri izglītojamie varētu pārtraukt mācības, projekta pārstāvji dosies arī uz katru skolu un stāstīs pedagogiem, kādi apstākļi skolēniem liek pārtraukt mācības priekšlaikus. Skolotājiem tiek solīta arī tālākizglītība, kurā viņus apmācīs motivēt skolēnus, vairot viņos empātiju, atpazīt emocionālo un fizisko vardarbību, veidot labvēlīgu mikroklimatu klasē utt., raksta “Latvijas Avīze”.

"Viens no projekta nosacījumiem ir strādāt preventīvi: agrīni konstatēt potenciālo problēmu un novērst to, lai līdz neattaisnotiem kavējumiem nemaz nenonāktu," skaidro G. Kraģe.

Vai paši skolēni zinās, ka viņi iekļauti riska grupā? "Pedagogu un atbalsta personāla izglītība ir tāda, ka viss notiek sarunas veidā. Mēs runājam ar bērnu, ka pastāv šis risks, taču mums noteikti nevajag segregēt bērnus. Katrs individuālais atbalsta plāns tiks saskaņots ar vecākiem," atbild G. Kraģe.

Pašvaldības izsludinās arī projektu konkursu jauniešu organizācijām. Tās varēs sacensties par 4600 eiro lielu finansējumu katrai, lai īstenotu tādas aktivitātes, kas motivētu jauniešus mācīties.

"Pazudušo" skaits pieaug

Jāpiebilst, ka jau līdz šim IKVD apkopojis datus par skolēnu ilgstošiem kavējumiem. Kopš oktobra skolām dati par kavējumiem jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā, tikko skolēns kavējis 20 mācību stundas. Datubāzē jāieraksta arī kavējumu cēlonis. Visbiežāk tiek minēta nelabvēlīga sociālā situācija, motivācijas trūkums apmeklēt skolu. Skolām jāziņo arī par to, kā tās problēmu risinājušas. Pārsvarā tās norāda, ka sazinājušās ar kavētāja vecākiem. Dažkārt gan turpat klāt ir piezīme, ka vecāki ar skolu nekontaktējas.

Arī pētījumi liecina, ka lielākoties skolas gaitas tiek pārtrauktas sliktu sekmju vai nelabvēlīgu sociālo apstākļu dēļ, taču, kā norāda G. Kraģe, var būt gadījumi, kad atbalsts būs vajadzīgs arī bērniem, kas labi mācās, taču tieši augsto sasniegumu dēļ nav ieredzēti vienaudžu vidū. Tāpat riska grupā var nonākt bērni, kuriem ir gana labas sekmes, tomēr tās neatbilst skolēna augstajām prasībām pašam pret sevi.

Latvijas skolēni priekšlaikus skolas gaitas pārtrauc retāk nekā Eiropas Savienības skolēni vidēji. Diemžēl pēdējos gados šādu skolēnu skaits Latvijā pieaug. 2015. gadā mācības pirms izglītības iegūšanas pārtrauca 9,1 procents jauniešu, bet pērn jau 10 procenti.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, jautāta, kā pašvaldības gatavojas projekta īstenošanai, norādīja, ka problēmas varētu radīt tas, ka izglītības jomā šobrīd tiek īstenoti vairāki miljonus vērti projekti. Līdz ar to būs jāspēj visus koordinēt vienlīdz veiksmīgi. "LPS ir arī radies jautājums, vai vērts tērēt miljonus šādam projektam, ja tajā pašā laikā valsts cenšas panākt skolu optimizāciju un nevar atrast četrus miljonus internātskolu uzturēšanai. Domāju, ka šie lēmumi varētu tikai palielināt no izglītības sistēmas pazudušo jauniešu skaitu," tā I. Dundure.

Projektā izstrādās atbalsta plānu 64 000 jauniešu, lai palīdzētu viņiem iegūt izglītību.

Kā atbalstīs izglītojamos:

• viena persona vidēji varēs saņemt: līdz 30 eiro mēnesī transportam;

• līdz 35 eiro mēnesī dzīvošanai internātā vai skolas dienesta viesnīcā;

• līdz 70 eiro mēnesī ēdināšanai.