PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

9151.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Izglītības nozarē strādājošo streiks varētu iegūt plašāku atsaucību, jo aizvainoti par algu reformas rezultātu ir augstskolu pasniedzēji. 

Liepājas Universitātes (LiepU) rektora vietas izpildītāja Māra Zeltiņa laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atzīst, ka augstskolu pasniedzēju atalgojums ir problēma. "Mēs neesam pret skolotājiem vai bērnudārzu audzinātājiem, bet mūsu visu darbs ir nenovērtēts. Tāpēc intelektuālais potenciāls vai nu aizplūst, vai speciālisti ir spiesti strādāt vairākās vietās," uzsver Zeltiņa. Viņa gan "gaismu tuneļa galā neredzot", bet LiepU darot visu, lai varētu sakārtot situāciju iekšēji, informē ziņu aģentūra LETA.

Laikraksts par piemēru min kādu LiepU pasniedzēju, kura strādā uz pusslodzi un par darbu saņem 200 eiro uz rokas.

Tāpat tiek apskatīta situācija Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur situāciju glābjot tas, ka lektori visbiežāk apvieno šo darbu ar pētniecību zinātnes projektos, par ko arī saņem atsevišķu algu. Saskaitot abas summas kopā, iznāk daudzmaz pieklājīga nauda, norāda RTU rektora vietnieks biznesa un inovāciju jautājumos Artūrs Zeps, gan piebilstot, ka pasniedzēja daļa esot tiešām maza.

Viņaprāt, arī jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis situāciju neuzlabos. Tas esot skaidrs, ņemot vērā, ka augstskolas arī nākamgad nesaņems tos 60 miljonus eiro, ko nosaka likums, paredzot novirzīt šai jomai 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Cerēt uz algu pielikumu diez vai iespējams, secina A. Zeps.

"Ja jau izglītība ir valsts prioritāte, tad varēja arī tai, līdzīgi kā veselības nozarei, piešķirt no prezidentūrai pāri palikušajiem līdzekļiem kādus miljonus eiro," piebilst RTU pārstāvis.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) laikrakstam norāda, ka uzdevusi augstskolām līdz 2015.gada nogalei izstrādāt un iesniegt ministrijā savas jaunās attīstības stratēģijas, kurās būtu iekļauts arī akadēmiskā mācību personāla atalgojuma modelis.

IZM uzsver, ka likums nosaka augstskolu tiesības patstāvīgi noteikt mēnešalgas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Tādēļ ministrija aicina "augstskolu arodbiedrības iesaistīties pasniedzēju algu sistēmas sakārtošanā katrā augstskolā tā, lai tā būtu konkurētspējīga".