PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

11303.jpeg
Foto: leaf / 123RF
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība neuzstās uz pašu izstrādāto alternatīvo piedāvājumu jaunai pedagogu kvalitātes novērtēšanas sistēmai.

Taču tā mēģinās panākt savu interešu iekļaušanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā novērtēšanas projektā.

Kā pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, IZM prezentētā kvalitātes novērtēšanas sistēma pašlaik šķietot "diezgan zaļa ideja", kas būtu jāpilnveido.

Lai gan iepriekš LIZDA norādīja, ka tā veidos savu alternatīvo piedāvājumu, LIZDA padomes sēdē tas prezentēts, tomēr panākta vienošanās arodbiedrībai svarīgos punktus iekļaut IZM jau izstrādātajā projektā, nevis mēģināt panākt organizācijas izveidotā modeļa pārņemšanu.

LIZDA uzstās uz to, lai novērtēšanas sistēmā būtu nodrošināti vienoti pedagogu vērtēšanas kritēriji, vienlaikus iekļaujot iespēju diferencētam vērtējumam atkarībā no izglītības iestādes veida. Tāpat LIZDA nepiekrīt tam, ka kvalitātes pakāpes noteikšanā būtu jāņem vērā tikai kontaktstundas, kā arī tam, ka piemaksu par kvalitātes pakāpi maksā vienīgi par kontaktstundu vadīšanu.

Jaunajā pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmā piemaksa starp zemāko un augstāko pakāpi pedagogiem varētu atšķirties četras reizes. Pašlaik no valsts budžeta piemaksām par pakāpēm tiek tērēti aptuveni 11 miljoni eiro. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis skaidroja, ka pie šīs summas "gribētu arī palikt", vienlaikus uzsverot, ka piemaksu apjoms kāps, tādējādi norādot, ka pedagogu skaits, kam būs kvalitātes pakāpe, samazināsies, informē aģentūra LETA.

Patlaban IZM resorā ir aptuveni 33 000 pedagogu, no kuriem 23 000 ir kāda no piecām kvalitātes pakāpēm. K.Šadurskis prognozē, ka jaunajā sistēmā iekļausies aptuveni 80% pedagogu, no kuriem 80% būtu 1.pakāpe, 15% - 2.pakāpe, bet vēl 5% - augstākā jeb trešā pakāpe.

K.Šadurskis gan pagaidām neatklāja, cik lielas varētu būt piemaksas, vien solot, ka tās būs lielākas par esošajām. Tāpat viņš norādīja, ka, ja par 1.kvalitātes pakāpi tiks maksāta "summa x, tad par 2.pakāpi tie būs 2x, bet 3.pakāpi - 4x".

Līdz šim pedagogi tika vērtēti atbilstoši piecām kvalitātes pakāpēm, taču ar 1.janvāri pakāpju skaits ar Saeimas lēmumu samazināts līdz trim. Atšķirībā no iepriekšējās prakses, jaunajā sistēmā piemaksas tiks piešķirtas par katru iegūto kvalitātes pakāpi, nevis tikai par 3.-5.pakāpi, nepiešķirot piemaksu par 1.-2.kvalitātes pakāpi. Iepriekšējā sistēmā pedagogs par iegūtu 3.kvalitātes pakāpi saņēma 31,87 eiro, 4.pakāpi - 79,68 eiro, bet 6.pakāpi - 99,60 eiro.

Novērtēšana turpmāk balstīsies brīvprātības principā, proti, pedagogs pats izvēlēsies dalību novērtēšanas procesā, kā arī kvalitātes pakāpi, uz kuru pretendēt, neievērojot pakāpju pēctecību. Kvalitātes pakāpes vērtēs un noteiks pedagoga profesionalitāti trīs līmeņos - izglītības iestādē, pašvaldībā vai to apvienībā, valstī. Novērtēšanas procesu veidos ārējais un iekšējais vērtējums.

Novērtēšanas procesu veidos pretendentu atlase, kas ietver noteiktas formas un apjoma pedagoga pieteikumu, kam pievienota izglītības iestādes vadītāja rekomendācija un trīs ikgadējie pašvērtējumi, vērtēšana, kas paredz astoņu mācību stundu vadīšanu, kā arī lēmuma pieņemšana. Pedagogu profesionālās darbības novērtēšana aptvers visas līdzšinējās pedagogu grupas. Lai pieteiktos kādai no pakāpēm, pedagogam jābūt vismaz trīs gadu pedagoģiskajam stāžam, vismaz 15 darba stundu slodzei, no kurām septiņas ir mācību stundas/nodarbības, kā arī jāiesniedz iepriekšminētie dokumenti.

Pedagogi tiks vērtēti, vērojot astoņas mācību stundas/nodarbības. 1.pakāpes iegūšanai pedagogam pašam būs jāiniciē piecas mācību stundas, savukārt vēl trīs stundas iniciēs izglītības iestādes administrācija vai republikas pilsētas vai novada pašvaldības komisija. Lai iegūtu 2.pakāpi, mainās mācību stundu iniciatoru sadalījums, vairumu nodarbību iniciējot izglītības iestādes vadībai vai pašvaldības komisijai. Savukārt 3.pakāpes iegūšanai kopumā būs jānovada septiņas mācību stundas, kā arī viens paša iniciēts seminārs citiem pedagogiem, informē IZM.

Ministrijas ieskatā jaunā kārtība vienkāršos vērtēšanas procedūru, saīsinās vērtēšanas laiku, palielinās skolas, pašvaldības autonomiju, ņemot vērā jau esošo novērtēšanas pieredzi un praksi. Tāpat skola, pašvaldība varēs papildināt pretendentu atlases nosacījumus un kritērijus, ievērojot izglītības programmas vai pedagogu veicamo pienākumu specifiku, kā arī novada vai reģionālās tradīcijas, pieredzi, skolēnu mācību sasniegumu līmeni un dinamiku. Būtisks uzlabojums esot arī samazināts birokrātiskais slogs gan pedagogiem, gan arī vērtētājiem.

Lai nonāktu jaunajā sistēmā, tiks ieviests divu gadu pārejas posms, kas ilgs no šī gada septembra līdz 2019.gada septembrim. Ministrijā skaidroja, ka tiem pedagogiem, kuriem ar 1.septembri beidzas kvalitātes pakāpju termiņš, tas tiks pagarināts uz gadu.