Par šo un to tiek diskutēts jau gadus divdesmit, ir mēģināts pārņemt ASV, Vācijas, Zviedrijas pieredzi, tomēr labākā varianta meklējumi drīzāk ir attālinājuši no mērķa nekā pietuvinājuši tam. Skolotāja autoritāte krīt, skolēniem ir arvien vairāk tiesību, bet mazāk pienākumu.

Jaunais Izglītības un zinātnes ministrs nācis klajā ar jaunu ierosinājumu – saīsināt vasaras brīvlaiku –, jo tas Latvijā esot par garu, bet mācību mēnešos skolniekiem ir pārāk liela slodze. Protams, ka brīvlaika saīsināšanas aizstāvji mēģina iedziļināties vēsturē apgalvojot, ka trīs mēnešu suņu dienas  vēl ir palieka no laikiem, kad vairums valstu bija ar agrāru ievirzi. Tad skolniekiem vasarā vajadzēja palīdzēt lauksaimniecības darbos, kam ir izteikti sezonāls raksturs. Tieši vasarā visvairāk bija vajadzīgas darba rokas un, kas gan ir labāks un lētāks palīgs, ja ne pašu bērni! Protams, ka brīvlaiki visās valstīs nav vienādi, tomēr mācību gada sākums visur ir ap 1. septembri. Globalizācijas laikmetā unifikācija ir pat vēlama, lai gribētājiem dotu iespēju mācīties citās valstīs un kopējā ritmā.

Agrārās valstis tagad kļuvušas par industriālām, dzīve laukos daudziem kļuvusi  par sava veida eksotiku, ne lauksaimniecisko ražošanu. No šāda viedokļa raugoties, bērni varētu skoloties kaut vai visu vasaru. Taču šajā diskusijā ir vēl viens aspekts, kam pagaidām nav veltīta pat ne nieka uzmanības - fizioloģiskais. Cilvēka, jo īpaši bērna attīstībā ļoti svarīgs ir D vitamīns - saulesgaisma. Tieši tāpēc garais vasaras brīvlaiks, kad mūsu bērni kaut cik kompensē D vitamīna trūkumu gada tumšajā laikā, ir ļoti svarīgs. Lai arī interneta invāzijas laikmetā bērni peldas, lec klasītes, spēlē futbolu vai basketbolu mazāk nekā pirms gadiem divdesmit, bet vairāk ir pielipuši datoriem, tik un tā, pagarinot mācību gadu līdz 23. jūnijam, kaut arī tieši jūnijs ir gaišākais gada mēnesis, tiktu iecirsts pamatīgs robs bērnu attīstībā.

Visbiežāk ar šo efekta defektu saskaras jauno sportistu treneri. Tādā vecumā, kad mūsējie vēl zem galda staigā, grieķu, itāliešu vai horvātu vienaudžiem jau bārda aug un viņiem zods virs galda! Jo tur siltuma un saules ir daudz vairāk. Un kā lai tādus uzvar? Vai mēs gribam šādu jauno paaudzi, kas pēc tam radīs citu jauno paaudzi?

Skaidrs, ka katram ministram gribas ar kaut ko palikt vēsturē. Tomēr, ja griež, tad ir vērts trīsreiz un no visām pusēm nomērīt.