Mācību līdzekļi pieejami resursu krātuvē mape.skola2030.lv, kā arī apkopojoši mājas lapā. Tuvāko mēnešu laikā krātuve pakāpeniski tiks papildināta ar jaunu tematu materiāliem un diagnostikas darbiem. No 2020. gada 1. septembra Latvijas skolās sāk ieviest mācību saturu un pieeju atbilstoši jaunajiem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem – šogad īstenošanu sākot iepriekš minētajās klašu grupās.

Mācību satura izstrādes un ieviešanas projekta ietvaros izveidoti kopā 67 mācību priekšmetu programmu paraugi pamatizglītībā, kā arī pamatkursu un viena specializētā kursa programmu paraugi vispārējā vidējā izglītībā. 

Paralēli sadarbībā ar mācību līdzekļu izstrādātājiem – Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju – skolotāju atbalstam top apjomīgs mācību līdzekļu paraugu klāsts visos pamatizglītības mācību priekšmetos, kā arī visos pamatkursos vidējās izglītības pakāpē – 43 mācību priekšmetos un kursos no pirmās līdz pat divpadsmitajai klasei, kopā aptuveni 1000 tematiem.

Mācību līdzekļu piemēru komplekts katrā tematā ir veidots tā, lai norādītu nozīmīgākos mācību satura un pieejas akcentus. Temata komplektā iekļauts temata atsegums skolēnam, uzdevumi, atgādnes un citi uzskates līdzekļi, kā arī paraugi skolēnu mācību snieguma vērtēšanai. Katra temata komplektu veido skolotāja ceļvedis un mācību līdzekļi tūlītējai izmantošanai darbam ar skolēniem.

“Mēs veidojam saskaņotu, pēctecīgi izstrādātu materiālu komplektu, kuram jākalpo kā sava veida ceļa zīmēm skolotājam, lai uzsvērtu būtiskākās izmaiņas jaunā mācību pieejā, to, kādas ir nozīmīgākās prasmes un izpratnes, kas skolēnam jāiegūst,” skaidro Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Viņa vienlaikus uzsver: “Tāpat kā šobrīd – arī turpmāk skolotājs var turpināt izmantot mācību grāmatas un daudzveidīgus citus resursus, kas jau ir skolu un skolotāju rīcībā. Pamatā mēs runājam par pieejas un akcentu maiņu mācību procesā, mazākā mērā – par jaunu saturu.” 

Skolotājiem projekta ietvaros būs izstrādāti un pieejami arī 20 diagnosticējošie darbi, kā arī eksāmenu paraugi: 6 pamatizglītībā un 22 vidējā izglītībā. 

“Diagnosticējošie darbi ir vēl viens veids, kā skolotājam precīzāk ieraudzīt un pārliecināties, vai skolēns pareizi sapratis tematu. Tie vairs netiek plānoti kā valsts pārbaudījumi, un tiem nav noteikts konkrēts norises laiks. Valsts pārbaudes darbi jeb eksāmeni būs tie, kuros novērtēs skolēna apgūto izglītības pakāpes noslēgumā. Eksāmeni atbilstoši pilnveidotajam saturam būs jākārto tikai pēc tam, kad skolēns pēc jaunā standarta būs mācījies pilnu izglītības posmu,” uzsver Z. Oliņa. 

Visi izstrādātie mācību priekšmetu un kursu programmu, mācību līdzekļu un diagnosticējošo darbu paraugi veidoti kā atbalsta materiāls skolotājiem, taču tie nav obligāti – tiem ir ieteikuma raksturs. Kā līdz šim skolotājiem saistoši ir standarti, kuros skolēniem noteiktie sasniedzamie rezultāti mācību jomās, un valsts pārbaudes darbi. Mācību procesa sekmīgai īstenošanai tāpat kā agrāk, skolotājam būs nepieciešami arī citi mācību līdzekļi. Skolas joprojām varēs izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, mērķtiecīgi izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem.

“Tikai standarti un valsts pārbaudes darbi ir skolotājam ir obligāti. Tas ceļš, kā skolotājs iet kopā ar skolēnu, lai iemācītos to, kas sasniedzamajos rezultātos ir norādīts, ir katra skolotāja ziņā. Tā tas ir bijis līdz šim, un tā būs arī turpmāk. Skolotāja profesionālā kompetence ir, redzot savus skolēnus, viņu prasmes, pieņemt lēmumus – veidot savu programmu vai mācīt pēc parauga,” uzsver Z. Oliņa.