Akcijā Redzi, Dzirdi? Nepaliec vienaldzīgs!  sniegtas arī 902 konsultācijas par emocionālo vai fizisko vardarbību.

Kā informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Zane Brīvmane, joprojām aktuālākie jautājumi, kas uztrauc bērnus un jauniešus, ir attiecību problēmas ar vienaudžiem un vardarbība. 30 gadījumos tālruņa konsultanti saņēma informāciju par dažādiem mobinga gadījumiem, 79 gadījumos - par attiecību problēmām skolā, 53 gadījumos zvanītāji stāstīja par emocionālu vardarbību, bet 27 - par fizisku vardarbību skolas vidē.

Akcijas laikā uzticības tālruņa speciālisti snieguši 761 konsultāciju bērniem un pusaudžiem, kā arī 141 konsultāciju pieaugušajiem. Lielākā daļa zvanītāju bija vecumā no 12 līdz 15 gadiem, informē ziņu aģentūra LETA.

Šajā akcijā lielākā daļa piezvanījušo pusaudžu bija zēni. Uzticības tālruņa konsultanti uzskata, ka ikdienā zēniem ir grūtāk un sarežģītāk izstāstīt par savām problēmām, tādēļ viņi aktīvāk izmanto iespēju anonīmi konsultēties pie uzticības tālruņa psihologiem, skaidroja Z.Brīvmane.

Zvanījušie bērni un pusaudži stāstīja, ka ilgstoši cieš no klasesbiedru un skolasbiedru vardarbības, kas izpaužas gan fiziskā, gan verbālā veidā, viņus izstumj no klases kolektīva (ar viņiem nekomunicē, ignorē, nesniedz informāciju), viņiem ir maz draugu un sava kautrīguma un noslēgtības dēļ ir grūtības iekļauties kolektīvā.

Tāpat bērni dalījušies bažās par to, ka viņi izjūt vainu par atstumtību, viņiem ir bail no apkārtējo pazemojumiem, ir pasliktinājušās sekmes, kā ar vairs nav vēlmes apmeklēt mācību iestādi. Tāpat arī zvanītāji pauduši, ka izjūt depresiju un nomāktību, nejūt atbalstu no apkārtējiem, ir domājuši par pašnāvību vai pat veikuši tās mēģinājumus. Daudzos gadījumos emocionālā vardarbība pēc skolas turpinājusies arī virtuālajā vidē, kur agresori sociālajos portālos turpina sūtīt pazemojošu un aizvainojošu informāciju, izmantojot viltus profilus.

Savukārt uzticības tālrunim 116111 akcijas laikā zvanījušie vecāki stāstījuši par problēmu redzējumu no sava skatupunkta, stāstīja Z.Brīvmane. Vecāki norādījuši, ka ir grūtības saņemt palīdzību problēmu risināšanā skolā, jo daļa pedagogu problēmas noliedz. Vecāki arī pauduši, ka nespēj atpazīt problēmas un pamana tās novēloti - tad, kad bērns jau atsakās apmeklēt skolu. Bieži uz to norāda fiziski simptomi, piemēram, ilgstoša bērna slimošana, ko vecāki agrāk nav saistījuši ar bērna emocionālo stāvokli.

Tāpat zvanījušie vecāki stāstījuši, ka izjūt milzīgu vainas apziņu, ka nespēj palīdzēt savam bērnam. Lielākais vairums vecāku interesējās par iespējām iesaistīties problēmu risināšanā, kā arī saņemt palīdzību.