PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis

Gundega, Terēze

10144.jpeg
Foto: Publicitātes foto / SEB
Visvienkāršākos finanšu ieradumus bērniem var sākt mācīt jau pirmsskolas vecumā, tādējādi arī vecāki var rast motivāciju apgūt zināšanas šajā jomā un vienlaikus bagātināt savu pieredzi.

Latvijas Universitātes Antropoloģijas katedras pētījums par 6–12 gadu vecu bērnu zināšanas par finansēm parāda nevienlīdzību bērnu zināšanās par finanšu jautājumiem. To var skaidrot ar atšķirīgu attieksmi pret naudu ģimenē.

Viss atkarīgs no ģimenes

Speciālisti secina, ka jaunās paaudzes zināšanas finanšu plānošanas jautājumos ir labākas, nekā viņu vecāki domā. Saskaņā ar pētījuma autoru iegūtajiem rezultātiem mammas un tēti ir pārliecināti, ka viņu bērniem nav intereses par ģimenes budžeta veidošanos vai arī viņu priekšstati par ģimenes finansēm ir visai virspusēji. Vecāki domā, ka bērni galvenokārt apgūst zināšanas par finansēm skolā vai draugu lokā un ka viņiem ir sava mazā ekonomika. Piemēram, bērni lieliski demonstrē kompetenci tādos jautājumos kā čipsu un saldumu cenas.

Savukārt aptaujātie skolotāji uzsvēruši nevienlīdzību skolēnu zināšanās par finansēm. Dažiem bērniem ir skaidrs priekšstats par naudas plūsmu organizēšanu un viņi pārzina galvenos terminus, bet citi var par to tikai klausīties, jo viņiem nav savu ieradumu, kā rīkoties ar naudu. Skolotāji šo situāciju skaidro ar atšķirīgu attieksmi pret materiālajiem jautājumiem ģimenē un vecāku izglītotību finanšu jomā, kā arī vēlēšanos (vai nevēlēšanos) runāt ar bērniem par naudu.

Mācīties no kļūdām

Vienlaikus mazie pētījuma dalībinieki atzīst, ka efektīvāka ir personiskā pieredze, rīkojoties ar naudu, – iegādājoties vajadzīgas un nevajadzīgas lietas, kā arī krājot. Bērni uzskata, ka vislabāk ar naudu var iemācīties rīkoties, mēģinot un arī kļūdoties.

Anna, divu meitu – Elizabetes (8 gadi) un Darjas (5,5 gadi) – mamma, atceras, kā viņas vecākā meita sāka krāt naudu. “Kad Elizabetei 5–6 gadu vecumā sāka izkrist piena zobi, Zobu feja ar mammas, tēta un vecvecāku gādību par katru zobiņu atnesa vienu eiro. Taču meita tos netērēja, bet atlika. Vēl viņa krāja arī pa 20–30 centiem, kurus es devu par viegliem mājas darbiem, piemēram, trauku izņemšanu no trauku mazgājamās mašīnas. Tā viņa sakrāja apmēram 30 eiro un nopirka lelli, ko jau sen vēlējās,” stāsta Anna. Pēc viņas domām, šāda pieredze ļāva Elizabetei saprast, ka arī mazas naudas summas kopā var veidot pietiekami lielu summu, par kuru var nopirkt ko lielāku.

Vairāk informācijas mājaslapā.