PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 05. marts

Aurora, Austra

40313639703_0f0295f27f_k.jpg
Foto: NMP dienests
Saskaņošanai nodots Veselības ministrijas konceptuālais ziņojums, kas paredz mainīt izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai, lai paplašinātu māsu kompetenci un nodrošinātu plašākas darba iespējas, informēja ministrijā.

Reforma paredz atteikties no divpakāpju izglītības sistēmas māsas kvalifikācijas un specializācijas iegūšanā. Paredzot četru gadu pilna laika klātienes studijas, mērķis ir nodrošināt, ka izglītības iestādes sagatavo māsas, kuras ir tiesīgas pilnvērtīgi strādāt Latvijas veselības aprūpes sistēmā, skaidroja Veselības ministrijā.

Ziņojums šodien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Divu nedēļu laikā ministrijas un citas institūcijas, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji var sagatavot savus atzinumus par plānotajām izmaiņām.

Māsām, kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās valstīs, ir centrālā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, norādīja ministrijā. Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā jau ilgstoši ir nepietiekams, bet pēdējo desmit gadu laikā reģistrētu strādājošu māsu skaits sarucis aptuveni par 21%. Vienlaikus nenotiek paaudžu nomaiņa māsas profesijā.

Latvijā ir reģistrētas 18 882 māsas, taču tikai 8460 strādā māsas profesijā, turklāt pēc Latvijas Māsu asociācijas (LMA) aplēsēm aptuveni 40% strādājošo māsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tajā pašā laikā no 250 absolventiem gadā aptuveni tikai 60 māsas sāk darbu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs. Rezultātā patlaban slimnīcās trūkst ap 1500 māsu.

Mūsdienās māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot tādas papildu kompetences kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt, skaidrots ziņojumā.

Patlaban divpakāpju izglītības sistēma māsas kvalifikācijas iegūšanai ir nesamērīga un rada slogu māsām, jo pēc koledžas beigšanas nepieciešams turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu kādu no pamatspecialitātēm, uzskata Veselības ministrijā. Sarežģīts un neelastīgs ir arī pārkvalifikācijas process, kas neveicina māsas sākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē. Analizējot situāciju kopīgi ar LMA, secināts, ka pašlaik gan izglītības iegūšanas procesu, gan māsas mobilitāti profesijā ir nepieciešams uzlabot, informē aģentūra LETA.

Patlaban, absolvējot medicīnas koledžu, persona iegūst kvalifikāciju "māsa" un pēc tam, reģistrējoties Ārstniecības personu reģistrā, iegūst prakses tiesības strādāt māsas profesijā. Bet, lai māsa patstāvīgi varētu strādāt ārstniecības iestādē noteiktā profilā, piemēram, terapijā, ķirurģijā vai strādāt ģimenes ārsta praksē, māsai ir papildus nepieciešams attiecīgās specialitātes sertifikāts.

Specialitātes sertifikātu māsa iegūst, pēc koledžas (trīs gadu izglītība) vēl vienu gadu mācoties augstskolā. Līdz ar to arī tagad kopējais apmācību ilgums ir četri gadi, kad māsa divreiz iestājas izglītības iestādē, divreiz raksta kvalifikācijas darbu un divreiz absolvē. Ja māsa tagad vēlas strādāt cita profila nodaļā, viņai jāiegūst patstāvīgas prakses tiesības attiecīgajā specialitātē. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams vēl vienu gadu mācīties augstskolā pilna laika studijās, ko praktizējošai māsai ir grūti īstenot.

 

Līdz ar to Veselības ministrija saredz nepieciešamību jau māsas profesijas pamatizglītībā ietvert padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, piemēram, terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē. Tas nozīmē, ka māsas kvalifikācija tiktu īstenota tikai otrā līmeņa augstākā izglītības četru gadu pilna laika studiju programmā, līdz ar to nodrošinot profesijas pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti darba tirgū.

Plānotās izmaiņas nodrošinās, ka persona pēc māsas (vispārējās māsas) kvalifikācijas iegūšanas un secīgi tam reģistrējoties Ārstniecības personu reģistrā iegūst prakses tiesības profesijā, kas turpmāk dos iespēju patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.

Reformas rezultātā māsām būtu viens izglītības process - vienreiz iestājās, vienreiz iesniedz dokumentus, vienreiz maksā par iestāšanos, vienreiz izstrādā kvalifikācijas darbu. Tāpat būtu vienkāršota specializācijas iegūšana - praktizējošās māsas neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības (māsu skolas, koledžas, augstskolas) turpmāk nepieciešamās zināšanas specialitātē varētu apgūt profesionālajā pilnveidē. Tas nozīmē, ka vairs nebūtu papildus jāmācās augstskolā, lai iegūtu tiesības strādāt specialitātē. Tāpat vairs netiktu piemērots sertifikācijas un resertifikācijas process, kā arī māsas varētu vienkāršāk mainīt profilu, kurā strādā.

Māsām, kuras patlaban jau strādā veselības aprūpē, nebūs papildu zināšanas jāapgūst augstskolā. Tāpat kā līdz šim gan reģistrētas, gan sertificētas māsas pilnveidos savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības programmās. Līdz ar to piecu gadu laikā iegūstot nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu, māsa tiks pārreģistrēta kā Vispārējās aprūpes māsa.

Ministrijā uzskata, ka no šādām pārmainām ieguvēji būtu arī ārsti, piemēram, ģimenes ārstu praksēs māsas ar nepieciešamajām kompetencēm vairāk iesaistītos pacientu aprūpē, tādejādi atslogojot ģimenes ārsta darbu. Savukārt pacientiem būtu pieejamāka, kvalitatīvāka un drošāka aprūpe, jo ne tikai palielinātos māsu skaits, bet augstāka būtu arī māsu kompetence.

Nākamais solis ir līdz 2020.gada 31.decembrim veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, izstrādāt izglītības programmas un aktualizēt augstākās izglītības 2.līmeņa studiju programmas. Studijas pēc jaunās sistēmas varētu tikt sāktas 2022./2023.studiju gadā.