PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 29. maijs

Maksis, Raivis, Raivo

9130.jpeg
Foto: dotshock / 123RF
Kamēr pieaugušie diskutē par tikumību, paši skolēni ir neapmierināti, ka jau tagad dažas tēmas tiek noklusētas. 

«Ja skolā kaut ko slēps un par to nerunās, paši uzzinās daudz vairāk internetā. Jo vairāk slēpj, jo interesantāk tas liekas...» Skolai vajadzētu būt tai vietai, kur pajautāt un saņemt atbildes var par jebko, arī it kā aizliegtām tēmām. Sabiedrībā turpina izvērsties diskusija par tikumību un piemērotu tēmu loku skolēniem, taču paši jaunieši stāsta, ka vēlas runāt par visu, arī neērtiem jautājumiem. Turklāt, ja par kaut ko skolotāji nestāstīs, tas vairošot interesi meklēt pašiem, tikai tad vairs nebūs neviena, kas varētu atrasto informāciju izskaidrot.

Jaunieši nevēlas, lai skolā kaut ko noklusētu

Nevajag no mums kaut ko slēpt vai izvairīties runāt par kādām tēmām, mēs vēlamies brīvu diskusiju un uzzināt – uzsver aptaujātie 10. klases skolēni. Kamēr sabiedrībā plaši tiek diskutēts par tikumības jautājumiem un pieaugušie lemj, vai nepieciešams ierobežot informāciju un metodes, kas varētu neatbilst tikumības definīcijai, paši skolēni ir gana gatavi runāt atklāti un uzsver, ka tāpat visu atrod internetā. Taču trūkst kāda, kurš visu saliktu pa plauktiņiem, raksta laikraksts Diena.

Iespējams, ir naivi

«Lai stāsta tā, kā ir,» uz jautājumu, kā jaunieši vēlas, lai skolās ar viņiem runātu un strādātu, atbild Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 10.b klases skolniece Alise. Šo klasi Diena izvēlējās, lai noskaidrotu jauniešu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kuri nosaka, ka skolās ir jānodrošina skolēnu tikumiskā audzināšana un jāpasargā jaunieši no informācijas un metodēm, kas neatbilst šim mērķim. Lai gan klasē ir skolotāja, saruna izvēršas diezgan atklāta un skolēni neslēpj arī to, ko lasa un skatās ārpus skolas telpām. Tieši tāpēc galvenais arguments pret sava veida cenzūru, pēc skolēnu domām, ir tas, ka skolotājs «nepastāstīs mums kaut ko tādu, ko mēs jau nezinām».

Kāpēc bija nepieciešami grozījumi likumā, skolēni nezina, taču, kad tiek pieminēts nu jau slavenais Agneses Krivades dzejolis, kurā izmantots arī lamuvārds, visi zina, par ko ir runa. Turklāt vismaz trešdaļa klases redzējusi Pusnakts šovu septiņos ar Jāni Skuteli, kurā par tikumības tēmu runāts ar izteiktu ironiju. Līdz ar to vispirms diskusija izvēršas par jau pieminēto dzejoli. Lasījuši to skolēni lielākoties nav, taču viedoklis ir vienots: «Mūsdienās vecāki pārāk naivi skatās uz saviem bērniem.» Proti – skolēni zina ļoti daudz, turklāt nevajadzētu iedomāties, ka lamuvārdi ir kaut kas tāds, ko bērni savā leksikā neizmanto.

Marta, kura visvairāk iesaistās sarunā, norāda, ka jāskatās uz situāciju reāli – šādi vārdi izskan gan uz ielas, gan skolā, tāpēc nav brīnums, ka arī mūsdienu literatūrā tas ir viens no izteiksmes līdzekļiem. Un jaunieši nevēlas, lai šis aspekts tiktu slēpts. Tikai blakus vajadzīgs skaidrojums – arī par šo vārdu nozīmi. Iespējams, tas liktu aizdomāties, vai tie jāizmanto ikdienā, uzskata klases meitenes. Turklāt pedagogam tas ir pluss, ja var parādīt dažādu moderno dzeju.

Galvā mudžeklis

Skolēni neslēpj, ka brīvajā laikā lasa, piemēram, patlaban populāro erotiskās literatūras žanra grāmatu Greja piecdesmit nokrāsas. Citi redzējuši šīs grāmatas ekranizāciju vai par to runājuši ar draugiem. Marta uzsver, ka daļai no klases ar vecākiem ir brīvas un atklātas attiecības, savukārt citi kautrētos par šādām tēmām ģimenē runāt. Tad nu viņi paši meklē informāciju internetā, taču tur viedokļi ir tik dažādi, ka rodas apjukums un «galvā ir mudžeklis». Skolai būtu jābūt tai vietai, kur jautājumu: «Kas ir pornogrāfija?» drīkstētu uzdot, turklāt saņemtu arī atbildi.

Runājot par to, vai ir kāda tēma, par kuru skolā tomēr nevajadzētu runāt, jaunieši vienojas, ka tādu nav. Turklāt, ja kaut kas tiktu slēpts vai aizliegts, rastos lielāka interese pašiem meklēt un uzzināt. Klases meitenes arī uzskata, ka nepareiza bijusi skolotājas rīcība vēl pamatskolā no sociālo zinību grāmatas izlaist tēmas par jauniešu savstarpējām attiecībām, arī seksualitāti. «Mēs runājām tikai par ekonomiku, kaut gan mums vidusskolā tas ir atsevišķs priekšmets. Par attiecībām starp puišiem un meitenēm mums vajadzēja runāt jau pamatskolā, bet mums to nemācīja. Patiesībā par to ir daudz svarīgāk runāt tieši tad,» uzskata Marta. Arī citi piebalso, ka nav saprotams, kāpēc kaut kas jāslēpj, ja ar to viņi sastopas ikdienā.

Skolēni savā starpā vienojas, ka vislabāk būtu, ja stundu sarakstā būtu atsevišķs mācību priekšmets, nosaucot to par dzīves skolu. Sarunas, piemēram, par dažādu orientāciju, pēc viņu domām, tikai vairotu izpratni un toleranci. Alise piebilst: «Ja par kaut ko nerunā, neizskaidro, rodas aizspriedumi. Tas nenozīmē, ka mēs to uzreiz darīsim, tas nemudinās mūs rīkoties citādi.» Turklāt skolēni uzsver – ar viņiem nevajag runāt kā ar maziem bērniem. Ne pilnīgi visi klasē gan piekrīt aktīvāko meiteņu teiktajam. Daži piekrītoši māj ar galvu, citi klusē.