Tajā gan vairāk izskanēja kritika un bažas, nevis atbalsts Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam.

Pašvaldību vadītāju un pārstāvji pauda bažas par plānoto augstāko atalgojumu, kādu plānots pedagogiem noteikt, gan arī par to, ka vieniem pedagogiem alga samazināsies, lai palielinātu to citiem. Tāpat izskanēja negatīva attieksme par vēlmi uzlikt pašvaldībām finansēt lietas, kas tām nav jāfinansē. Kritika izskanēja par noteikumiem, kas regulē minimālo skolēnu skaitu, lai atvērtu 10.klasi.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica uzsvēra, ka algas ir jāpalielina tiem pedagogiem, kam tās ir vismazākās, tomēr, viņasprāt, nihilistiski ir vieniem pedagogiem algu samazināt, lai uz tā rēķina palielinātu to citiem. "Mums ir jādomā sistēmiski, kas notiks ar visiem pedagogiem," teica politiķe, atgādinot, ka valdība regulāri skandē, ka cilvēks valstī ir pirmajā vietā. Viņai negriboties ticēt, ka modeli nevar izveidot tādu, lai nevienam nebūtu jāatņem nauda.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile gan atzina, ka uz jauno modeli raugās kā uz mēģinājumu pateikt, ka katrs skolotājs Latvijā ir pelnījis saņemt konkurētspējīgu atalgojumu. Tam ir nepieciešama kāda atskaites sistēma, kādas patlaban nav.

Krimuldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Linards Kumskis iebildis, ka retorika attiecībā uz pedagogiem ir regulāri mainījusies, solot algas palielinājumu, M.Seile uzsvēra, ka viņa nekad nav solījusi lielākas algas, arī tad, kad sāka strādāt ministra amatā. "Jau tad bija skaidrs, ka sistēma ir tik neizlīdzsvarota, ka būtu vieglprātīgi teikt, ka visiem pedagogiem mēs varam garantēt algu palielinājumu," teica ministre.

M.Seile atzina, ka būs pedagogi, kam atalgojums samazināsies, ja piemēros jauno modeli. Tomēr tā būtu iespējams izveidot atalgojuma "trepi", kas ļautu nākotnē runāt ar politiķiem, kā paaugstināt pedagogu algas. Viņa piekrita, ka pedagogiem ir nepieciešams algu pieauguma grafiks.

Pašvaldību pārstāvji komitejas sēdē aicināja ar modeļa ieviešanu vēl vienu gadu nogaidīt, kā arī kritizēja modeļa formulu - tā esot pārāk sarežģīta. Izskanēja arī aicinājums pedagogu atalgojuma modeli nepārvērst par skolu reformas instrumentu. "Nevar cerēt, ka lauku skolās ienāks jauni skolotāji, ja būs tādi atalgojuma griesti," pauda Amatas novada vadītāja Elita Eglīte. Tāpat pašvaldību pārstāvji aicināja neieviest modeli, kas nerisina problēmas, bet matemātiski pārdala finansēs un motivēs pedagogus pamest Latviju labāka darba meklējumos.

Noslēdzot tikšanos ar komitejas locekļiem, M.Seile atzina, ka visi iebildumi ir sadzirdēti un diskusijas ar Finanšu ministriju vēl turpinās. Tāpēc arī viņas vadītā ministrija vēl nav iesniegusi valdībā pedagogu atalgojuma modeli.

Kā ziņots, ja pedagogu algu modelis tiks ieviests esošajā redakcijā, 56% skolu skolotāju jutīs algu samazinājumu, aprēķinājusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Izglītības un zinātnes ministrija šiem aprēķiniem iebilst.

Salīdzinot ar pašreizējo modeli Nauda seko skolēnam, no 651 vispārējās izglītības skolas algu apjoma samazinājumu izjustu 370 skolu pedagogi.

Arodbiedrības aprēķini liecina, ka skolotāju algas vidēji varētu sarukt no pavisam nelielas summas - 0,80 eiro - līdz pat 354 eiro. Lielākos zaudējumus varētu piedzīvot Cēsu pašvaldības skolu skolotāji, kuru zaudējumu amplitūda svārstās no 17 līdz minētajiem 354 eiro.

Izskatot modeļa ietekmi uz visu pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skolotāju algām, LIZDA secināja, ka ir pašvaldības, kurās zaudē visu pašvaldībā esošo skolu skolotāji.

Raugoties uz pašvaldībām, kuru skolu skolotāji varētu iegūt, LIZDA aprēķināja, ka skolotāju ieguvumi varētu sasniegt no 0,80 eiro līdz 374 eiro. Lielākie ieguvēji būtu Rīgas pašvaldības skolu skolotāji.