PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

10907.jpeg
Foto: stockbroker / 123RF
Diskusiju par skolas gaitu sākšanu jau no sešu gadu vecuma Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno sākt vēl šogad.

Kā pastāstīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Langrāts, lai nodrošinātu laicīgu lēmuma pieņemšanu par agrāku skolas gaitu sākšanu, diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm plānots sākt laikus, īpaši ņemot vērā darbu pie jaunā kompetencēs balstītā mācību satura, informē aģentūra LETA.

IZM rīkos plašākas diskusijas un informatīvos pasākumus, lai iepazīstinātu sabiedrību ar šādas iniciatīvas pamatojumu, lai pēc tās rosinātu attiecīgas izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Saistībā ar agrākām skolas gaitām ministrijā norādīja, ka jau patlaban obligātā izglītība valstī ir no piecu gadu vecuma, kuru bērni apgūst bērnudārzā no pieciem sešiem gadiem, kam seko mācību sākšana skolā.

IZM skaidroja, ka tās uzstādījums nav par to, ka sešgadīgs bērns būtu jāsūta pirmajā klasē tradicionālā izpratnē, kāda daudzviet ir skola ar tradicionālo klasi, skolas solu, galdiem un skolotāju pie tāfeles.

"Mūsu izpratnē sešgadīgam bērnam ir jāmācās tādā vidē un apstākļos, kādi ir atbilstoši šāda vecuma bērna vajadzībām. Tā ir telpa, vide, dienas režīms, mācību un rotaļu mijiedarbība, atpūta ar diendusas iespējām, pastaigas un aktivitātes brīvā dabā, kā arī iespēja, ka mazais skolēns "skolā" ir tikpat ilgi, cik bērnudārzā, lai vecākiem neradītu raizes par to, kas ar viņu atvasi notiek, kad mācību stundas tradicionālā izpratnē ir beigušās," norādīja ministrijā.

Ministrijā skaidroja, ka pirmā klase no sešiem gadiem nozīmē tādu vidi un veidu, kas zināmā mērā līdzinās bērnudārza videi, telpai, kas atbilst bērnu vecuma vajadzībām. Līdz ar to tiek runāts par to, ka pirmā klase var notikt bērnudārza vidē, ja skola nav atbilstoši tam piemērota. Praktiski tas nozīmētu, ka tādā gadījumā jaunais skolēns skolu kā fizisku telpu sāktu apmeklēt no otrās klases.

"Mūsu izpratnē šeit slēpjas arī lielākā problēma, kad tiek uzskatīts, ka sešgadnieks tiek apsēdināts tradicionālajā skolas solā. To IZM nevēlas, turklāt redzam, ka esošajā vidē ar psiholoģisko spriedzi un sagatavotību ne vienmēr ir gatavi arī septiņgadīgi bērni. Līdz ar to problēmas būtība ir vidē un saturā, nevis tajā, vai bērnam vajag mācīties vai nē," norādīja IZM.

Patlaban IZM strādā pie vizuālas vīzijas radīšanas par to, kādai ir jābūt pirmklasnieka videi, telpai, kurā mācīties, apzinoties, ka vīzijas īstenošanai būs jāiegulda liels darbs, lai skolās šādu vidi radītu. "Tieši tādēļ kā alternatīvu pirmajai klasei mēs redzam arī bērnudārzu. Turklāt paredzam, ka būs pārejas periods, kad vecāki varēs izvēlēties, kādā vecumā bērnam sākt skolas gaitas - sešu vai septiņu gadu vecumā," piebilda ministrijā.

Runājot par šādu izmaiņu ieguvumiem, IZM uzsvēra, ka agrīnais vecuma posms rada pamatu visam tālākajam cilvēka dzīves ceļam, tostarp radot gan ieradumus, gan interesi mācīties. Tas jaunajai paaudzei dod iespējas daudz veiksmīgāk piemēroties strauji mainīgajam laikmetam, kā arī iespēju skolu beigt ātrāk.

Vienlaikus ar diskusijām par ieceri noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas laiku notiks diskusijas par mācību gada pagarināšanu, jo arī šis jautājums saistīts ar jauno mācību saturu.

IZM skaidroja, ka mācību gadam ir jābūt tik garam, lai zināšanu un prasmju apjoms skolā kļūtu par veiksmes atslēgu 21.gadsimta globālo pārmaiņu laikā. Ministrijas ieskatā ir jāpanāk mācību un slodzes līdzsvars visā mācību gadā, turklāt skolēni ir jāatslogo no mājasdarbu apjoma, kā arī jārada iespēja iekļaut papildus brīvlaiku garajos ziemas mēnešos.

Līdz ar to mācību gada pagarināšanas kontekstā ir jārunā par iniciatīvu ieviest papildu brīvlaiku garajos ziemas mēnešos, izlīdzināt/samazināt ikdienas skolēnu mācību procesa slodzi. Tāpat jāskata iespēja daudz veiksmīgāk īstenot ierosmi par mājasdarbu apjoma samazināšanu. Minētais IZM sniegs papildu iespējas mācību saturā ieviest jaunus un mūsdienu sabiedrības vajadzībām atbilstošus mācību priekšmetu moduļus.

IZM uzsver, ka mācību gada garums ir tikai līdzeklis, kas ļauj nodrošināt iespēju īstenot sabiedrības pieprasījumu par to, ko un kā mācām bērniem. Ministrijā atkārtoti pauda, ka mācību gada garums ir jāskata tiešā kontekstā ar satura reformu, kuru secīgi pa klašu grupām plānots ieviest no 2018./2019.mācību gada.

Ministrijā apzinās, ka sabiedrībā ir augsts pieprasījums pēc pārmaiņām mācību saturā - jau gadiem gan no dažādām nevalstiskām un profesionālām organizācijām ir lūgumi mācību saturā iekļaut jaunus priekšmetus, piemēram, finanšu pratību, papildu sporta stundas, programmēšanu, mākslas un mūzikas novirzienus. Taču vienlaikus publiski dzirdamāks ir atbalsta trūkums šādām iniciatīvām. IZM ir saņēmusi arī atbalsta vēstules ierosmei pagarināt mācību gadu, jo daudzi vecāki to vērtē kā labu iniciatīvu, lai bērniem, piemēram, vasaras sākumā būtu jēgpilni aizpildīts laiks, kamēr daudziem no vecākiem ir vēl nav sācies atvaļinājumu laiks, kuru var pavadīt kopā ar bērniem.