No tiem 43% domā, ka tas ir "pilnībā" valsts pienākums. Pētījums atklāj, ka jautājumā par vecāku un valsts pienākumu apmaksāt dažādas ar bērnu izglītošanu saistītas pozīcijas, iedzīvotāji lielākoties tomēr uzskata, ka šie izdevumi būtu jāsedz no valsts budžeta, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tikmēr 51% respondentu pauduši, ka valstij ir jāapmaksā arī bērnu ārpusklases nodarbības un pulciņi, tai skaitā 31% atzīmējuši, ka tas "pilnībā" jādara valstij.

Pētījuma autori secinājuši, ka vecāku finansiālā atbildība atzīmēta retāk - attiecīgi tikai 7% domāja, ka vecākiem ir pilnīgi vai daļēji jāapmaksā savu bērnu skolas piederumi un mācību grāmatas, bet 18% uzskatīja, ka vecāki ir atbildīgi par bērnu ārpusklases nodarbību un pulciņu apmeklēšanas finansēšanu.

Izvērtējot atbildes atkarībā no tā, vai respondentu ģimenē ir skolas vecuma bērni, rezultāti liecina, ka aptaujātie, kuriem ir bērni, biežāk uzskatījuši, ka par minētajām pozīcijām galvenajam finansētājam ir jābūt valstij. 72% to norādīja par bērnu skolas piederumu un mācību grāmatu finansēšanu, bet 57% - par ārpusklases nodarbību un pulciņu apmeklēšanu.

Savukārt atkarībā no ienākumu līmeņa visās ienākumu grupās respondenti par galveno finansētāju visbiežāk uzskatījuši valsti - jautājumā par skolas piederumu un mācību grāmatu finansēšanu tā domāja no 60% līdz pat 73% iedzīvotāju, savukārt par bērnu ārpusklases nodarbībām un pulciņiem - no 48% līdz 55%.