PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 13. maijs

Ira, Iraīda, Irēna, Irina

5657.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Skolēnu zināšanas dabaszinātnēs ir nepietiekamas – aizvien mazāk vidusskolu absolventu izvēlas kārtot centralizēto eksāmenu ķīmijā, fizikā un bioloģijā – un tas liecinot par nepietiekamu vidējās izglītības kvalitāti.

Šādu gana satraucošu informāciju pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Valsts izglītības satura centra (VISC) dati par pēdējos gados kārtotajiem centralizētajiem eksāmeniem liecina, ka ķīmijā un fizikā eksāmenu kārtotāju skaits krities nedaudz, taču bioloģijā gan pērn eksāmenu kārtoja teju divreiz mazāk absolventu nekā 2009. gadā.

Kā zināms, pēdējos gados tieši dabaszinātņu līdztekus matemātikai mācīšanai pievērsta liela uzmanība – lielākajā daļā vidusskolu modernizēti dabaszinātņu mācību kabineti, mācību saturs kļuvis praktiskāks un modernāks. Dabaszinātņu skolotājiem bija iespēja saņemt īpašas Eiropas Sociālā fonda stipendijas par inovatīvu darbu. Diemžēl IZM un tai pakļautās iestādes situāciju tikai konstatē, bet risinājumus pagaidām nepiedāvā.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš teic: "Vissvarīgākais, lai skolās būtu skolotāji, kas spēj skolēnus aizraut. Citādi nelīdzēs ne moderns klases iekārtojums, ne uzlaboti mācību materiāli." Diemžēl daudzi studenti, kas varētu būt izcili skolotāji, atzīstot, ka nevar atļauties strādāt skolā mazā atalgojuma dēļ. M. Auziņš arī pauž, ka universitātē pagaidām nav manāms, ka reformas eksakto priekšmetu apguvē būtu nesušas kādus augļus.

VISC problēmu īsti nesaskata. Centra pārstāve Kristīne Ilgaža atgādina, ka pirms pāris gadiem tika mainītas prasības skolu absolventiem – lai iegūtu vidējo vispārējo izglītību, vairs nav jākārto pieci eksāmeni kā agrāk, bet gan tikai četri eksāmeni. Trīs – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā – ir obligāti, bet vienu katrs var izvēlēties pats. Samazinoties kārtojamo eksāmenu skaitam, samazinājās arī skolēnu skaits, kas kārto fiziku, ķīmiju, bioloģiju. Eksāmenu kārtotāju skaits esot krities arī citos izvēles priekšmetos, apgalvo VISC pārstāve. Turklāt profesionālo vidusskolu beidzēji lielākoties nevēloties kārtot fizikas, ķīmijas un bioloģijas eksāmenus, jo šajās mācību iestādēs šiem mācību priekšmetiem atvēlēts samērā maz stundu. K. Ilgaža arī atzīst, ka joprojām lielākā daļa jauniešu nākotni saista ar sociālo vai humanitāro zinātņu jomu, tāpēc neizvēlas kārtot dabaszinātņu eksāmenus.

Tikmēr darba devēju vidē par skolēnu izvēlēm gan valda satraukums. Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, profesors Ivars Kalviņš uzskata, ka skolēni nepietiekamā līmenī apgūst dabaszinības, un tas velk uz leju arī augstākās izglītības līmeni. "Augstskolas saņem studijām nepietiekami sagatavotus vidusskolu absolventus," viņš norāda.

M. Auziņš gan spriež, ka dabaszinātnes ne pārāk labi apguvuši jaunie studenti nav lielākā problēma. Galvenais, lai viņiem būtu motivācija mācīties un aizpildīt zināšanu robus. Diemžēl daļai pietrūkst ne tikai zināšanu, bet arī motivācijas.