PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 13. maijs

Ira, Iraīda, Irēna, Irina

8178.jpeg
Foto: Anete Kluce Attēlā: "Kino skolās" prezentācija
Lai gan aktīvākie no tiem studentiem, kas uzņēmumos ierodas praksē, ļoti bieži tajos pēc tam kļūst par pastāvīgiem darbiniekiem, praktikantu un prakses devēju attiecībās joprojām ir daudz uzlabojama.

Piemēram, studenti uzskata, ka ir jāveicina prakses prestižs darba devēju un pašu praktikantu vidū, tāpat efektīvi būtu prakses vietu nodrošināšanā iesaistīt augstskolu absolventus. Patlaban prakses vietas atrašana joprojām vairāk atkarīga no studenta personiskās iniciatīvas, bet pati prakse nereti izrādās tikai ķeksītis. Tāpat ir uzņēmumi, kas vairās no praktikantiem, jo tiem trūkst resursu (laika, cilvēku, finanšu) pilnvērtīgas prakses nodrošināšanai vai arī praktikanti tiek uzskatīti par apgrūtinājumu, vēsta laikraksts Diena.

Studējošie ir vienisprātis – svarīgi, lai prakse nav tikai formāla prasība. Iespējai iziet praksi uzņēmumā, iestādē vai organizācijā jābūt ikvienam studentam – tajā skaitā tiem, kas studē akadēmiskajās studiju programmās. Šādā gadījumā praksi varētu iekļaut B vai C daļas studiju kursos, un minimālajam prakses apjomam jābūt četriem kredītpunktiem. Studenti uzsver, ka par labu praksi var uzskatīt tādu, kur jau iepriekš ar prakses devēju ir precīzi definēti darba uzdevumi un mērķi, kas praktikantam jāīsteno. Tāpat ļoti vēlams prakses izvērtēt gan tās perioda vidū, gan beigās, bet prakses laikā katram praktikantam būtu jāpiesaista mentors. Pēc studentu domām, studiju programmas jāpadara piemērotākas darba videi, savukārt pašiem studentiem jāpievērš uzmanība tam, lai prakse būtu saistīta ar viņu izvēlēto studiju virzienu.

Prakse ir efektīvs veids, kā nodrošināt saikni starp studijām un darba tirgu, uzskata arī darba devēji. Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce norāda, ka tajās valstīs, kur profesionālās izglītības bloks ir spēcīgāks un kur liela nozīme ir praksei (piemēram, Vācija, Dānija, Šveice, Austrija), ir mazākas problēmas ar jauniešu bezdarbu. Veiksmes stāsti savukārt atkarīgi no tā, cik aktīvi prakses vietas meklē augstskolas un paši praktikanti, kā arī no tā, kāda ir darba devēju attieksme un attiecīgās nozares iespējas.

Daudzi uzņēmumi apstiprina, ka viņu personāla atlases politiku ietekmē organizācijas prakšu programma, jo vakances aizpilda tieši bijušie praktikanti. Tā, piemēram, Nordea banka darbu piedāvā 25% savu praktikantu. Lielāku motivāciju uzņemt praktikantus uzņēmumiem sniegtu nodokļu atlaides vai citi stimulējoši mehānismi, pauž diskusijas dalībnieki. Minimālo algu praktikantiem un atalgojumu prakses vadītājiem uzņēmumā maksā tikai daļa darba devēju. A/s Grindeks aprēķinājusi, ka 12 cilvēku prakse (individuālie aizsardzības līdzekļi, praktikantu obligātās veselības pārbaudes un prakses vadītāja atalgojums) uzņēmumam izmaksā 5364 latus, savukārt metālapstrādes nozarē viens praktikants izmaksā vidēji Ls 500 nedēļā.