PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

Divi jaunie ķīmijas skolotāji saņem 3000 eiro stipendijas no “Olainfarm”
Divi jaunie ķīmijas skolotāji saņem 3000 eiro stipendijas no “Olainfarm”
Foto: Olainfarm
Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

Jaunie ķīmijas skolotāji tika sumināti pirmajā dabaszinību mācību priekšmetu skolotāju dienā AS “Olainfarm”, kurā piedalījās vairāk nekā 60 skolotāji no visas Latvijas. Tās ietvaros klātesošajiem bija iespēja dzirdēt ekspertu lekcijas, kā arī iepazīties ar uzņēmuma laboratorijām un ražotni.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Kopumā jauno ķīmijas skolotāju rudens stipendijām pieteicās 11 jaunie ķīmijas skolotāji. Izskatot pieteikumus, tika vērtētas gan viņu sekmes, gan motivācijas vēstule. 3000 eiro stipendijas saņēma Anna Liepiņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes bakalaura studiju programmas 1. kursa studente un ķīmijas skolotāja Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Otrs stipendiāts Tots Koķis, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes bakalaura studiju programmas 2. kursa students un ķīmijas skolotājs Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, kurš skolā vada arī pulciņu, kuros strādā pie nestandarta ķīmijas olimpiāžu uzdevumu risināšanas un šo zināšanu pielietojuma laboratorijas darbos. Paralēli studijām universitātē un darbam skolā T. Koķis strādā Cietvielu fizikas institūtā pie nanodaliņu sintēzēm spektroskopijas laboratorijā

“Visbiežāk skolotāji ir tie, kuri mums rada un nostiprina interesi par kādu konkrētu mācību priekšmetu, kas pēc tam tieši ietekmē arī mūsu profesijas izvēli. Tieši tāpēc ir tik svarīgi celt skolotāju profesijas prestižu un novērtējumu sabiedrībā, jo viņi liek pamatus valsts izaugsmes ceļam. Lielais ķīmijas un dabas zinību skolotāju trūkums ir satraucošs, tāpēc mums ir svarīgi sniegt savu ieguldījumu, lai Latvijai būtu jauni, motivēti un aizrautīgi skolotāji. Mūsu visi stipendiāti tam ir izcils piemērs, apliecinot, ka mums ir lieliski, iedvesmojoši un profesionāli jaunie skolotāji,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Savukārt Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela zina stāstīt, ka šogad Latvijas Universitātē dabas zinību skolotāju programmā mācības sāka 15 jaunie studenti. No tiem deviņi izvēlējušies mācīties tieši par ķīmijas skolotājiem. Kopumā ik gadu Latvijas Universitāti pabeidz vien četri līdz pieci ķīmijas skolotāji, turklāt ne visi izvēlas strādāt skolā.

Jāpiebilst, ka šī mācību gada sākumā Latvijas skolās un pirmsskolās pietrūka 1013 pedagogu, lielākoties tieši dabaszinību mācību priekšmetos, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. Turklāt, jauno skolotāju ataudze saglabājas tikai viena procenta robežās, kas nozīmē, ka pedagogu trūkums skolās ar katru gadu tikai palielināsies. Attiecīgi arī jauniešu interese par dabaszinātņu priekšmetu padziļinātu apguvi un centralizēto eksāmenu kārtošanu šajos priekšmetos saglabājas stabili zema, jo pietrūkst pedagogu, kas šos priekšmetus varētu pasniegt. Piemēram, tikai nepilni 14% no visiem vidusskolu un speciālo skolu beidzējiem izvēlējās kārtot centralizēto eksāmenu ķīmijā, liecina Valsts izglītības un satura centra publiskotā statistika par 2022./2023. mācību gadu.

Reklāmraksts