PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

12336.jpeg
Foto: Pexels
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) pauž satraukumu, ka, ņemot vērā valdības atbalstītās izmaiņas, finansējuma trūkuma dēļ daļa internātskolu bērnu varot "nonākt uz ielas".

LRA pārstāvis Valdis Verners informēja, ka politiskais spēks norāda, ka ar 2018.gada 1.janvāri no valsts budžeta plānots pārtraukt finansēt internātskolu uzturēšanu, jo atbilstoši izglītības un ministra Kārļa Šadurska uzskatam internātskolas ir jāuztur no pašvaldību budžeta. Tas nozīmējot, ka 12 internātskolas 11 pašvaldībās tikšot atstātas bez uzturēšanai paredzētajiem finanšu līdzekļiem, teikts politiskā spēka paziņojumā.

Neapmierinātību ar šo situāciju pauž arī LRA Saeimas deputāts Varis Krūmiņš. "Latvijas Reģionu apvienībai nav pārliecības, vai izglītības ministram ir saprotams, kas notiks ar audzēkņiem, ja pašvaldībām šie līdzekļi neatradīsies, turklāt vēl mācību gada vidū? Zinot to, ka internātskolu audzēkņi bieži vien nāk no tā saucamajām "problemātiskajām ģimenēm", jebkuram skolotājam ir skaidrs, ka šiem bērniem būs nopietnas problēmas ar iekļaušanos vispārizglītojošajās skolās - gan izglītības līmeņa ziņā, gan sabiedrisko aktivitāšu, gan, iespējams, - uzvedības ziņā. Rezultātā - daļa šo bērnu nonāks uz ielas ar visām no tā izrietošajām sekām. Kas tālāk notiks ar viņiem? Vai par to K.Šadurskis ir padomājis? Šķiet, ka nē. Galvenais, ka uz bērnu un mazturīgo iedzīvotāju rēķina ir panākts ietaupījums Izglītības ministrijas budžetā," paudis V.Krūmiņš.

LRA uzskata, ka nedrīkst pārtraukt internātskolu finansēšanu no IZM budžeta, ja pirms tam nav panākta vienošanās ar konkrētajām pašvaldībām par izdevumu segšanu šo skolu uzturēšanai, īpaši ņemot vērā, ka tas notiek mācību gada vidū. Ja ministrija nespēj vienoties ar pašvaldībām, internātskolas ir jāturpina finansēt no valsts budžeta. Internātskolu audzēkņi un skolotāji nav vainīgi, ka IZM nespēj ilgtermiņā plānot izglītības reformas Latvijā, kā arī neuzskata rūpes par bērniem kā prioritāti un savu galveno pienākumu, par politiskā spēka nostāju pavēstīja V.Verners.

Kā ziņots, Ministru kabinets 3.oktobrī atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz mainīt internātskolu un speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas finansēšanu no pašvaldību, nevis valsts budžeta, informē aģentūra LETA.

IZM sagatavotā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vēsturiski Izglītības likuma sestā nodaļa paredzēja īpašas mācību un audzināšanas iestādes - bērnunamus, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu internātskolas, kā rezultātā radās situācija, ka internātskolas īsteno ne tikai izglītības funkciju, bet arī ir saglabājušas savu pozīciju, pildot ilgstošas sociālās aprūpes funkciju izglītojamajiem, kuri internātskolās uzņemti no ģimenēm, kurās netiek pilnvērtīgi nodrošināta bērnu aprūpe un uzraudzība. IZM uzsvēra, ka šādā veidā tiek veicināta bērnu segregācija pēc sociālā stāvokļa.

IZM norādīja, ka jau vairākkārt ir aktualizēta nepieciešamība pārskatīt pašvaldību dibināto internātskolu funkcijas un to finansēšanas modeli, taču arī pēc diskusijām ar pašvaldībām par nepieciešamību no valsts pārņemt internātskolu finansēšanu konstruktīvs risinājums nav panākts.

Izstrādātie grozījumi Izglītības likumā patlaban paredz pārtraukt uzturēšanas izdevumu segšanu no valsts budžeta pašvaldību internātskolās un speciālās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Likumprojektā arī noteikts, ka pašvaldību speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšana turpmāk tiks veikta no pašvaldību budžetiem. Atbilstoši Izglītības likumam pašvaldības izglītības iestādes, tai skaitā speciālās izglītības iestādes un vispārējās izglītības iestādes, kurās atvērtas speciālās klases un grupas, saņems valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai.