PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 02. marts

Laila, Lavīze, Luīze

beautiful-blur-close-up-38603.jpg
Foto: Pexels
Francijas varasiestādes uzdevušas policijai atbrīvot visā valstī studentu ieņemtās universitātes, taču protestētāji pauduši apņēmību nepadoties savā cīņā par vienlīdzību.

Studenti universitātes sāka ieņemt martā, kad valdība nāca klajā ar ieceri atļaut publiskajām augstskolām ieviest uzņemšanas kritērijus un reflektantus ranžēt.

Studenti šīs ieceres uztvēruši kā uzbrukumu Francijā valdošajam principam nodrošināt tiesības uz bezmaksas izglītību ikvienam.

Šobrīd ikviens, kas beidzot vidusskolu nokārto bakalaura eksāmenu, var pieteikties uz jebkuru universitātes kursu, taču valdība norāda, ka tas novedis pie augstskolu pārslogotības un ka 60% studentu paredzēto četru gadu laikā universitāti nepabeidz.

Situācija krīzes punktu sasniedza pērn, kad universitātes, sadalot vietas visvairāk pieprasītajos kursos, ieviesa loteriju sistēmu. Tas izsauca vilšanos dauzos tūkstošos nākamo studentu.

Tagad paredzēts dot universitātēm piekļuvi informācijai par reflektantu vidusskolas sekmēm, lai tādējādi ļautu tām izvēlēties tos, kuru "motivācija" un "spējas" ir vispiemērotākās attiecīgajam kursam.

Florians Mazē, kas studē ekonomiku Nantēras Universitātē, kur pirms pusgadsimta iesākās slavenie 1968.gada studentu protesti, uzskata, ka šīs izmaiņas ir tieša Francijas vērtību nodevība.

"Mums, Francijā, ir sociālais modelis, kas balstīts centienos kaut ko sasniegt, un tas cita starpā paredz tiesības studēt to, ko izvēlies," uzsver Mazē.

Viņš bažījas, ka universitātes tādos pieprasītos kursos kā tiesības un psiholoģija izvēlēsies vienīgi reflektantus ar visaugstāko akadēmisko sniegumu, kamēr jaunieši no mazāk priviliģētām ģimenēm tiks pamesti novārtā.

Ar viņu vienisprātis ir arī Nantēras Universitātes filozofijas pasniedzējs Pols Gilibērs.

"Universitātes ir egalitārisma pēdējais bastions mūsu valstī," norāda 31 gadu vecais lektors, salīdzinot vairāk nekā 70 Francijā esošās publiskās universitātes ar elitārajām augstskolām, kas pazīstamas kā "grandes ecoles". Tur jau tagad pastāv ļoti stingri atlases kritēriji, bet to absolventi papildina gan biznesa, gan civildienesta augstākā ešelona rindas.

Augstākās izglītības ministre Frederika Vidāla apsolījusi, ka jauniešiem ar vājākām sekmēm tikšot piedāvāti papildus kursi, lai tie spētu apgūt minimālās prasmes, kādas pieprasīs universitātes.

Taču atklātajā vēstulē, ko otrdien parakstījuši aptuveni 400 profesoru, apgalvots, ka viņi vēl nav manījuši ne centa no tā miljarda eiro, ko Vidāla apsolījusi iecerēto reformu finansēšanai.

Profesori izglītības standartu kritumā vaino "kraso budžeta apcirpšanu" pēdējās desmitgades laikā.

Tikmēr, tuvojoties mācību gada noslēguma eksāmeniem, vairāku universitāšu pilsētiņas joprojām bloķē protestētāji, kuru radikālisms turpina pieaugt. Pieņemas spēkā arī valdošā spriedze.

Pirmdien policija centās triecienā ieņemt Nantēras Universitāti, lai padzītu vairākus desmitus studentu, kas bija to okupējuši.

Vismaz viens students sadursmēs guva ievainojumus, bet septiņi protestētāji tika aizturēti, informē aģentūra LETA.

Trešdien policijas atbalstu pieprasīja arī Sorbonas vadība, jo vienā no tās fakultātēm Parīzes austrumos, kur nedēļas nogalē tika atrastas degbumbas, izcēlās sadursmes starp studentiem, kas atbalsta universitāšu bloķēšanu, un tiem, kas pret to iebilst.

Pilnībā vai daļēji bloķētas ir arī Monpeljē, Tulūzas, Bordo, Strasbūras un Rennas universitātes.

Pagaidām gan protesta akcijās aktīvi iesaistījies neliels studentu, kas ir piliens jūrā, salīdzinot ar desmit miljoniem jauniešu, kas iesaistījās 1968.gada maija nemieros, vai ar to miljonu ļaužu, kuri 1995.gadā izgāja ielās un piespieda toreizējo konservatīvo valdību atteikties no iecerētās pensiju reformas.

Tomēr 1968.gada veterāns Kristiāns Fokomprē ir pārliecināts, ka tas ir tikai sākums, kam sekos lieli notikumi.

"1968.gadā pirmajā dienā mēs bijām tikai daži simti. Tas tikai sāk briest," saka toreizējo studentu nemieru dalībnieks.

Tikmēr, paužot pieaugošo sabiedrības neapmierinātību ar protestiem, Karolīna Kāna, kas doktorantūrā studē civiltiesības, norāda, ka nežēlīgais atlases process jau darbojas.

"To sauc par izlasi caur neveiksmi," saka K.Kāna, kuras studiju pirmajā gadā auditorijā drūzmējās tūkstotis studentu, no kuriem nākamajā gadā parādījās vairs tikai trešdaļa.

"Mēs esam vienīgā valsts Eiropā, kur universitātes nav izcilības vieta. Tas kaitina," uzsver 24 gadus vecā, eleganti ģērbtā doktorante, kas gadu apmaiņas kārtībā mācījusies arī Oksfordas Universitātē Lielbritānijā. "Tiem, kas baidās no izlases, vēlos sacīt: "Vairāk piepūlieties!""