Minhenes Tehniskās universitātes profesors Manfrēds Prencels (Manfred Prenzel) ir viens no vadošajiem dabaszinātņu ekspertiem starptautiskajā izglītības pētījumu OECD PISA ekspertu grupā. Laikraksts Diena viņam jautā, kā visveiksmīgākajām izglītības sistēmām izdodas sasniegt tik labus rezultātus? Kā izrādās, izskaidrojums ir atšķirīgas tradīcijas – ir dažādas valstis, piemēram, Āzijas valstis Koreja, Japāna, Singapūra un citas, kurās dabaszinātnes ir ļoti būtiskas ģimenei, skolai, karjerai. Otrs iemesls var būt atšķirības mācību saturā – vai tas ir fokusēts uz skolēnu pētījumiem, vai viņi veic eksperimentus, ir iesaistīti sociālās aktivitātēs, kas saistītas ar dabaszinātnēm. Skolēniem ir svarīgi, vai nodarboties ar dabaszinātnēm ir jautri. 

Kā interesants piemērs vienmēr tiek minēta Somija, jo tur skolēni uzrāda ļoti labus rezultātus. Ir sajūta, ka Somijas sabiedrība ir pārliecināta par izglītības būtiskumu un to, ka visi skolēni ir jāatbalsta, lai viņi iegūtu noteikta līmeņa kompetenci visās jomās. Ne tikai skolās, bet arī ģimenēs izglītība tiek augstu vērtēta. "Somijas skolu sistēmā, manuprāt, ir ļoti labi apstākļi, lai mācītu un mācītos, – klases ir mazas, skolotāji ir augstu kvalificēti, un universitātēm skolotāju izglītības programmās ir iespēja atlasīt labākos kandidātus. Somi vienmēr saka, ka viens no viņu panākumu balstiem ir skolotāji. Viņi ir ļoti izglītoti, profesijai ir augsts prestižs, un ir nopietna konkurence par iespēju iekļūt pedagoģijas studiju programmās," viņš teic.

"Augstus rezultātus ieguvušajās Āzijas valstīs ir pavisam cits mācīšanas veids. Āzijas tradīcijā dabaszinātnēm tiek piešķirta liela nozīme un skolēniem ir jācīnās par nokļūšanu virsotnē. Ir ļoti sīva konkurence, un visiem skolēniem ir svarīgi sasniegt labus rezultātus. Savukārt citās valstīs ir problēmu risināšanas pieeja, kurā skolēnam pašam jādarbojas kā jaunam zinātniekam, jāuztver sevi kā zinātnieku kopienas sastāvdaļu – tas nozīmē savu eksperimentu plānošanu, domāšanu par teorijām. Tā ir vairāk uz pētniecību orientēta pieeja, kas raksturīga vairākām angļu valodā runājošajām valstīm, piemēram, Lielbritānijai," stāsta M. Prencels.

"Mūsdienās izglītībai ir jārūpējas, lai skolēni iemācītos apieties ar dažādiem informācijas avotiem un novērtētu informācijas kvalitāti, atlasītu, kuriem avotiem var uzticēties un kuriem ne. Otra lieta – ir jāmācās tikt galā ar nenoteiktību. Proti, ja paskatāmies internetā, ir ļoti daudz pretrunīgu ideju. Piemēram, medicīnā ir daudz pretrunīgu situāciju, un problēma ir, kā tikt galā ar atrastās informācijas komplicētību, kā izvairīties no uzticēšanās nepatiesai informācijai. Tas ir liels izaicinājums izglītībai palīdzēt attīstīt prasmi kritiski izvērtēt informāciju," stāsta profesors.