PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 13. maijs

Ira, Iraīda, Irēna, Irina

5752.jpeg
Augstskolu globālie reitingi aptver augstākais 1–2% pasaules augstskolu, kuras visas ir uz orientētas uz zinātni, precīzāk, uz medicīnu un dabaszinātnēm.

Taču izdarītie secinājumi tiek attiecināti uz visām augstskolām – profesionālajām, reģionālajām, mākslas, sporta un citām –, turklāt reitingi pilnībā ignorē humanitārās zinātnes un mākslas, bet sociālās zinātnes atspoguļo tikai daļēji. Augstskolu reitingi sāk ietekmēt plašāku jomu par pašām augstskolām – diplomu atzīšanu, imigrāciju, augstskolu partneru izvēli u. c. –, tāpēc augstskolas sāk izmantot augsti atalgotus ekspertus, kam jāpaaugstina augstskolas pozīcijas reitingos, vēsta laikraksts Diena.

Šādi secinājumi ietverti pētījumā Globālie universitāšu reitingi un to ietekme, ko Latvijas Universitātes (LU) profesors, Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) vecākais padomnieks Andrejs Rauhvargers veicis pēc EUA uzaicinājuma. Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties arī www.eua.be un seminārā, kas 18. aprīlī notiks LU.

Pētījumā konstatēts, ka pēdējos divos gados augstskolu reitingi asi konkurē, tāpēc dažādas aģentūras sākušas patstāvīgi vākt datus par augstskolām, vienlaikus radot un piedāvājot jaunus maksas pakalpojumus: augstskolu klasifikāciju, konfidenciālus salīdzinājumus ar konkurentiem, augstskolu auditus. Reitingi sākuši ranžēt arī valstu augstākās izglītības sistēmas, studentiem draudzīgākās pilsētas utt. Spēcīgā politiķu orientācija uz reitingiem dažviet pasaulē novedusi pie tā, ka valstiski tiek veidota viena vai dažas pasaules klases universitātes, taču tam vajadzīgie līdzekļi tiek ņemti no pārējām augstskolām, tā graujot augstākās izglītības sistēmu kopumā. Tas notiek Taivānā, Korejā, Malaizijā, Japānā, taču šāds risks ir arī Austrumeiropā.