PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 02. maijs

Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

9318.jpeg
Foto: dotshock / 123RF
Par spīti tam, ka pēdējos gados izglītības sistēmas kontekstā visbiežāk dzirdētā frāze ir ierobežotie finanšu līdzekļi, Latvijā joprojām ir jauni, enerģiski un spējīgi jaunieši, kuri vēlas kļūt par izciliem skolotājiem. 24 gadus vecais Guntis Zenfs ir viens no viņiem. Šogad pabeidzis studijas Latvijas Universitātē (LU) un tagad būs skolotājs Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā.

Iedvesmu un motivāciju kļūt par angļu valodas skolotāju G. Zenfs guvis Baldones vidusskolā, kad trīs gadus viņa priekšā stāvējusi, kā puisis pats saka, harismātiska, iedvesmojoša un brīnišķīga angļu valodas skolotāja. "Viņas pasniegšanas veids lika saprast – jā, es arī savā dzīve gribu darīt kaut ko tādu," atceras G. Zenfs. Vēlāk, pēc tam, kad gadu mācījies LU, viņš aizbrauca studēt uz Portugāli, vēlreiz pārliecinājās, ka vēlas kļūt par skolotāju. "Tur bija pasniedzēji no Kembridžas un Oksfordas universitātēm un viņu pasniegšanas stils bija izcils piemērs, kā mācīt angļu valodu. Skolotājs ienāk klasē, viņš vēl neko nav pateicis, bet visi jau atvērtām mutēm gaida, ko viņiem mācīs," stāsta G. Zenfs.

Viņš uzskata, ka, «bļaustoties un ārdoties klases priekšā, ar fizisku vai garīgu iespaidošanu, disciplīnu nav grūti panākt. Skolēni nobīstas, un tad respekts iet caur bailēm». Tomēr G. Zenfs šādu stilu savā mācību darbā neizmanto. Viņš ir pārliecināts, ka visu var balstīt uz savstarpēju sarunāšanu un iepriekš novilktām skaidrām robežām, kuras skolēns nedrīkst pārkāpt. "Es izmantoju tā saukto rāmja pieeju, norādot, kur ir viņu robežas un kur beidzas viņu smilšukaste. Tur tu staigā, dari, ko gribi, bet, tiklīdz izkāp ārā, tiek piemērotas sankcijas," skolotājs norāda. G. Zenfa pieredze rāda, ka šīs robežas jānovelk stingri – kas tiek darīts stundā un kas ārpus tās, bet svarīgākais esot runāt un izstāstīt, kāpēc drīkst un kāpēc nedrīkst. Puisis apgalvo, ka pretējā gadījumā, kad visu aizliedz, bet nepamato, skolēns pret šo nedrīkst kļūst imūns un nekāda sadarbība neizdodas.

Uzsākot 2011./2012. mācību gadu, slēgtas 12 izglītības iestādes:

• Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola

• Rīgas 1. vakara (maiņu) vidusskola

• Rīgas Centra sākumskola

• Friča Bārdas Pociema pamatskola

• Jēkabpils Poļu pamatskola

• Kurmenes pamatskola

• Bauskas pilsētas Kristīgā pamatskola

• Zaļenieku pirmsskolas izglītības iestāde Zvaniņš

• Pirmsskolas izglītības iestāde Taurenītis

• Pirmsskolas izglītības iestāde Lācītis

• Rīgas 43. pirmsskolas izglītības iestāde

• Rīgas 35. pirmsskolas izglītības iestāde

Dibinātas sešas jaunas izglītības iestādes:

• Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Rotaļa

• Jūrmalas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde Podziņa

• Rundāles novada speciālā pirmsskolas izglītības iestāde

• Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde Ķipari

• Limbažu sākumskola

• Bauskas sākumskola

• Reorganizētas 20 izglītības iestādes visā Latvijā

• Rīgā darbu uzsāks 121 mācību iestāde, un pirmajā klasē mācības galvaspilsētas skolās sāks apmēram 6000 bērnu