PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 05. decembris

Klaudijs, Sabīne, Sarma

6253149043_3b6c184847_o.jpg
Foto: Foto: Ernests Dinka / Saeimas Kanceleja
Šogad tā arī neizdevās panākt pedagogu darba samaksas pieauguma grafika apstiprināšanu, vērtējot paveikto aizejošajā 2017.gadā, norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

I.Vanaga atzinīgi vērtēja to, ka šajā mācību gadā izdevies panākt, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanai papildus piešķirti 47 miljoni eiro.

Vienlaikus no 1.janvāra pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu, būs pieejams tā dēvētais sociālā atbalsta spilvens, savukārt augstākās izglītības iestāžu mācībspēku atalgojumam papildus būs pieejami 3,7 miljoni eiro. Tāpat diskusiju ceļā panākts, ka internātskolu darbības nodrošināšanai 2018.gada budžetā paredzēti 2,4 miljoni eiro.

I.Vanaga uzsvēra, ka Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tiks izskatīts atsevišķi jautājums par finansējumu zinātnei, savukārt LIZDA ieguvusi novērotāja statusu Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē. Vērtējot arodbiedrības artavu nodokļu politikas reformas izstrādē, I.Vanaga uzsvēra, ka minimālās darba samaksas paaugstināšana no 380 eiro līdz 430 eiro no LIZDA biedru loka visvairāk skar tehnisko personālu.

Atskatoties uz darbiem, ko 2017.gadā tomēr neizdevās panākt, I.Vanaga uzsvēra, ka joprojām netiek pildīts Izglītības likuma 53.pants, kas nosaka, ka Ministru kabinetam jāapstiprina pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks. Vienlaikus nav panākts arī tas, lai tiktu pilnveidoti normatīvie akti, kas pedagogiem paredzētu sociālo garantiju nodrošināšanu.

Likumprojekts par izdienas pensijām pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības pedagogiem “iestrēdzis” Saeimā. Nodots Saeimas Analītiskajam dienestam, lai izvērtētu likumprojekta tālākās virzības pamatotību.

Nav panākta arī pakāpeniska pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšana no valsts budžeta. Toties panākts, ka šo jautājumu Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome izskatīs 2018.gada sākumā, informē aģentūra LETA.

I.Vanaga uzsvēra, ka LIZDA, neskatoties uz tādu lūgumu, nav tikusi iekļauta darba grupās par virkni izglītības reformu, tostarp internātskolām, skolu tīkla optimizāciju, konceptuāli jauna skolotāju izglītības sistēmu. Tāpēc, kā skaidroja I.Vanaga, LIZDA piedalījās visās publiskajās apspriedēs par šīm reformām, sniedzot savus atzinumus par normatīvajiem aktiem, kas skar šīs reformas.

Arodbiedrības vadītāja skaidroja, ka sociālais dialogs un sadarbība, komunikācija ar Izglītības un zinātnes ministriju gada laikā nav būtiski uzlabojusies, neraugoties uz to, ka LIZDA atbalsta virkni reformas, bet norāda, ka katrā reformā jānodrošina atbalsta mehānismi pedagogiem, zinātniekiem, kuri tās realizē.