PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 12. oktobris

Kira, Valfrīds

5842.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā kopumā, 29% iedzīvotāju norādījuši uz tās pasliktināšanos, bet tikai 14% iedzīvotāju uzskata, ka tā uzlabojas.

Vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā kopumā, 37% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte valstī pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies. Salīdzinot ar 2008.gadu, šogad aptaujātie nedaudz retāk atzīmējuši, ka izglītības kvalitātei Latvijā pēdējo gadu laikā vērojama uzlabošanās - 2008.gadā uz to norādīja 18%, 2012.gadā - 14%, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši vispārizglītojošo skolu sniegtajai izglītībai, kuras vidējais vērtējums ir 3,5. Tikai nedaudz kritiskāk vērtēta augstākās izglītības (3,44) un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,40). Salīdzinot ar 2010.gada vērtējumiem šajā jautājumā, šogad atzinīgāks vērtējums sniegts izglītības kvalitātei vispārizglītojošās skolās, kā arī arodskolās un profesionāli tehniskajās skolās, taču nedaudz kritiskāk vērtēta augstākās izglītības kvalitāte.

Kā norāda eksperti, paradoksāli, ka atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti iedzīvotāji pēdējos gados sākuši vērtēt arvien atzinīgāk, bet par izglītības sistēmu kopumā izsakās kritiskāk. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka tas liecina par Latvijas iedzīvotāju domāšanas paradoksu - cilvēku vērtējums par plašākiem sabiedriskiem procesiem ir instinktīvi negatīvs, kamēr tas, kas ir privāts un personiski pazīstams, tiek vērtēts daudz pozitīvāk.

DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta reformu nepieciešamību Latvijas izglītības sistēmā. Tiesa, iedzīvotāji vairumā jeb 43% gadījumu norādījuši, ka reformas gan ir vajadzīgas, bet ne tādas, kā pašlaik piedāvā nozares atbildīgā ministrija. Vien neliela daļa jeb 16% iedzīvotāju paudusi atbalstu ministrijas ierosinātājām reformām, uzskatot, ka tās ir vajadzīgas un pareizas. To, ka reformas nav vajadzīgas, minējuši vien 10% aptaujāto, taču salīdzinoši lielai aptaujāto daļai - 31% - nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Vaicāti, kam būtu jānotiek izglītības sistēmā, lai tā iespējami drīzā laikā uzlabotos, visbiežāk jeb 52% gadījumu aptaujātie atzīmējuši, ka izglītībai valsts budžetā jānovirza vairāk naudas. Tikmēr 40% aptaujāto uzskata, ka vajadzētu samazināt birokrātiju, bet 38% aptaujāto norāda, ka jābeidz izglītības sistēmu ik pa brīdim reformēt. Tikai piektdaļa aptaujāto atzīst, ka sāktās reformas būtu jāveic līdz galam. Ministra nomaiņa par nepieciešamu uzskatīta salīdzinoši reti - šādu viedokli pauduši vien 14% aptaujāto.