PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 16. maijs

Edijs, Edvīns

6465.jpeg
Foto: shotsstudio / 123RF
Gan ministrija, gan izdevniecības uzskata, ka vispirms jāstrādā pie skolotāju izglītošanas par autortiesībām.

Autortiesību pārkāpumi ir globāla problēma, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieks Rūdolfs Kalvāns. Jau gadiem ilgi skolotāji, kuri veido savus mācību, uzskates vai izdales materiālus, regulāri pārkāpj autortiesības – kopē fotoattēlus, ņem svešus tekstus, neliek atsauces, skenē mācību grāmatu tekstus un attēlus, kas viņiem nepieder, vēsta laikraksts Diena.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete atzīst, ka digitalizācijas jautājumu nevar risināt tik vienkārši, kā daudziem šķiet, piemēram, skenējot esošās mācību grāmatas un ieliekot internetā. Mācību grāmatu autortiesības pieder gan autoriem, gan apgādiem. Līdz ar to pat tad, ja autors būtu ar mieru savu materiālu bez atlīdzības ievietot internetā, jārēķinās, ka mācību grāmatas tapšanā ir iesaistīti redaktori, korektori, mākslinieki un tehniskie darbinieki, kuri ir atkarīgi no tā, vai šo mācību grāmatu pirks. Tikai tā apgādam var būt līdzekļi, lai gatavotu nākamās grāmatas, skaidro I. Druviete.

Cits variants varētu būt valsts pasūtījums mācību grāmatām, tomēr I. Druviete norāda, ka tad rūpīgi līdz detaļām būtu jāizstrādā mehānisms, kā valsts izlems, kura būs šī vienīgā mācību grāmata katrā priekšmetā. Lai pieņemtu šādu lēmumu, jābūt 100% pārliecībai, ka lēmums tiks pieņemts objektīva konkursa ceļā, jo tas nenoliedzami izvēlēto autoru vai autoru kolektīvu nostādīs privileģētā pozīcijā.

Savukārt programmas Iespējamā misija valdes locekle Zane Oliņa domā, ka tas nav pareizais risinājums. Izpratne par mācību grāmatu tās tradicionālajā izpratnē jau sen ir novecojusi, un skolotājiem jādod pēc iespējas plašākas iespējas strādāt ar dažādiem un daudzpusīgiem materiāliem. "Drīzāk būtu jādod finansējums skolām pirkt materiālus no dažādiem avotiem, nekā ļaut izvēlēties ministrijai pa vienam materiālam katrā priekšmetā," saka Z. Oliņa.

Ķekavas novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Juris Jerums pastāstīja, ka valstij par nodokļu maksātāju naudu vajadzētu maksāt tieši autoriem par materiālu izstrādi, pārņemot to publicēšanas un izplatīšanas tiesības. Materiāli tiktu sagatavoti un publicēti internetā atvērtā formātā, kas pieļauj to kopēšanu, papildināšanu utt. Savukārt lēmumi par materiālu izmantošanu tiktu pieņemti skolas līmenī. "Ja skola vēlas, tā var ieviest e-lasītājus un izmantot materiālus elektroniski. Ja skola vēlas, tā var apvienoties ar citām skolām un pasūtīt mācību materiālu nodrukāšanu grāmatu formā," sacīja J. Jerums. Savukārt, ja valsts nevarētu uzņemties šāda modeļa apmaksu, risinājums varētu būt reklāmdevēju piesaiste – skolnieks pirms piekļuves darbam noskatīsies reklāmu, un reklāmdevējs samaksās autoram, stāstīja Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Ingrīda Veikša.