Ar šo ieceri IZM iepazīstinājusi darba grupu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomi un novadu izglītības pārvalžu vadītājus, stāstot par konceptuāli izstrādāto vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksas jauno modeli, raksta portāls LIZDA.lv.

Katras skolu grupas skolotāji saņems vienādu atalgojumu visā valstī, taču IZM patlaban nesauc konkrētu summu, ko skolotāji saņems par 36 stundu darba nedēļu. Lai gan modeļa izstrādes grafikā plānots, ka IZM aprēķinus veiks līdz 23.februārim, ministre Mārīte Seile minējusi, ka algas, ko pedagogi saņems nākamajā mācību gadā, būs zināmas maijā.

IZM prezentācijā par pedagogu darba samaksas algas modeļa aprobācijas pirmo posmu, kurā 60 izglītības iestādēs 2000 pedagogu aizpildīja darba pienākumu uzskaites veidlapas, IZM secinājusi, ka aprobācijas laikā iegūta informācija par iespējamo skolotāja amata pienākumu aprakstu. Pašlaik notiek jaunā modeļa aprobācijas otrais posms. Būtiskākā atziņa, ko IZM ir guvusi no līdz šim savāktajiem datiem – skolotāju kvalifikācija nav noteicošais faktors skolotāja slodzei. Skolotāji ar vairākām kvalifikācijām netiek pilnvērtīgi izmantoti. Konstatēts, ka skolotāji ar lielu kontaktstundu skaitu velta mazāk laika plānošanai un mācību procesa nodrošināšanai. IZM uzzinājusi, ka sākumskolas skolotāji patērē vairāk laika mācību procesa nodrošināšanai. Tāpat no ievāktajiem datiem secināts, ka darba intensitātes atšķirību ietekmē skolēnu skaits klasē.

IZM pēc formulas aprēķinās 36 stundu darba nedēļas pedagogu amata vienību skaitu skolai un finansējumu, lai skolā varētu īstenot mācību plānu. Skolai ar līdzīgu skolēnu skaitu un vienādām īstenojamajām izglītības programmām tiek aprēķināts vienāds pedagogu amata vienību skaits. Pašvaldībai nebūs tiesību IZM aprēķināto finansējumu pārdalīt novadā pastāvošajām skolām, taču pašvaldība varēs papildus finansēt skolu, piešķirot pedagogu amata vienības ar atbilstošu finansējumu.

Atbildot uz jautājumu, kādus darba pienākumus skolotājam vajadzēs veikt 36 apmaksātajās darba stundās nedēļā, IZM uzsver – tas nenozīmē, ka skolotājam būs jānovada 36 stundas klasē. Galarezultātā 36 astronomisko stundu laiks tiek procentuāli sadalīts trijos blokos, proti, līdz 77% laika ir kontaktstundām, tajā skaitā gatavošanās mācību stundām, pārbaudes un mājasdarbu labošanai un visam pārējam darbam, kas ir saistīts ar mācību procesu; līdz 22% būs jāatvēl atbalsta nodrošināšanai skolēniem, kas ietver audzināšanas darbu, konsultācijas skolēniem ar izciliem sasniegumiem un skolēniem ar mācīšanās grūtībām; savukārt līdz 11% no kopējā laika būs jāatvēl izglītības iestādes attīstībai, kas nozīmē piedalīšanos pedagoģiskajās sēdēs, metodiskais darbs utt.

Apmaksa par 36 stundu darba nedēļu ir saistīta ar vidējo skolēnu skaitu klasē, tādēļ, jo lielāks vidējais skolēnu skaits, jo augstāka skolotāja darba alga. IZM ir iecerējusi skolas saaranžēt piecās grupās atbilstoši vidējam skolēnu skaitam klasē. Pirmajā grupā ir 165 skolas ar vidējo skolēnu skaitu klasē līdz 9,9 skolēniem; otrajā grupā iekļaujas tās 169 skolas, kurās vidējais skolēnu skaits klasē ir no 10 līdz 14,9 skolēniem; trešajā – 140 skolas ar vidējo skolēnu skaitu no 15 līdz 19,9 skolēniem; ceturtajā – 147 skolas ar vidējo skolēnu skaitu no 20 līdz 24,9 skolēniem; piektajā grupā – 74 skolas, kurās vidējais skolēnu skaits klasē ir lielāks par 25 skolēniem. Konkrētais skolu skaits minēts atbilstoši 2014./2015. mācību gada datiem, bet nākamgad tas var mainīties.

IZM skaidro, ka vienas grupas skolas skolotāji visā valstī saņems vienādu atalgojumu, savukārt direktora un viņa vietnieku, atbalsta personāla, interešu izglītības pedagogu, izglītības metodiķu un bibliotekāru amata alga tiks noteikta pēc kopējā skolēnu skaita skolā. Katrai skolu grupai MK noteikumos būs noteikts atalgojums par vienu pedagoga amata vienību. MK noteiktajam piektās skolu grupas pedagogu atalgojumam par 36 darba stundu nedēļu būs jābūt vienādam ar šo skolu vidējo atalgojumu par 1,7 likmēm pašreizējā pedagogu atalgojuma modelī. Pedagogu darba kvalitātes pakāpju piemaksas tiks saglabātas, tās būs piemaksas attiecīgās skolu grupas pedagoga amata algai proporcionāli pedagoga slodzei, tāpat tiks saglabātas piemaksas valsts ģimnāziju skolotājiem.

IZM uzskata, ka šis modelis ļaus pedagogu darba samaksas finansējuma plānošanu skolas un valsts līmenī padarīt caurskatāmāku un vienkāršāku. Būs iespējams veidot skaidri saprotamu pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, izlīdzinot atalgojuma atšķirības starp skolu grupām. Atbilstoši šim modelim skolēnu skaita izmaiņas tik tieši kā pašreizējā modelī Nauda seko skolēnam neietekmēs pedagogu amata algu, jo tiks rēķinātas ar vidējo skolas klašu piepildījumu. Kā topošā modeļa priekšrocību IZM min vēl to, ka kopējā darba laika aprēķins novērš iespēju skolotājam strādāt uz izpeļņu jeb vadīt pēc iespējas vairāk kontaktstundu, līdz ar to mazinot skolotāju pārslodzi, izdegšanu un veicinot darba kvalitātes paaugstināšanos.

Vērtējot modeļa ieviešanas riskus, IZM atzīst, ka nelielam skolotāju skaitam, kas pašreizējā modelī strādā uz izpeļņu ar ļoti lielu kontaktstundu un apmaksāto stundu skaitu, var samazināties atalgojums. Iespējama arī skolotāju pārgrupēšanās, jo būs skolas, kur izveidosies skolotāju vakances, un būs skolas, kur skolotāju būs par daudz. Mazo skolu atsevišķu priekšmetu skolotāji ar vienu kvalifikāciju var tikt pakļauti nepilnas noslodzes riskam.