PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

10989.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Izglītības un zinātnes ministrija atklāj, kādas būs tās prioritātes 2017.gadā izglītības nozares uzlabošanā un attīstīšanā.

2017. gadā Izglītības un zinātnes ministrija turpinās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam un Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam noteikto pārmaiņu īstenošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību personības attīstībai un cilvēku labklājībai, un attīstītu Latvijas zināšanu bāzi un inovāciju iespējas.

Nākamā gada viena no svarīgākajām prioritātēm ir pedagogu atalgojuma jaunā modeļa pilnveide un modeļa ieviešanas monitoringa nodrošināšana, kā arī atbalsts pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanai, tajā skaitā speciālo izglītības iestāžu tīkla attīstība un internātskolu turpmākās darbības plānošana. Turpināsies kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrāde un aprobācija, valsts ģimnāziju lomas un metodiskās funkcijas stiprināšana, kā arī pedagoga profesijas standarta izvērtēšana un izstrāde saistībā ar kompetenču pieejā balstīta satura ieviešanu.

Profesionālajā izglītībā nākamgad uzsvars likts uz darba vidē balstītu mācību attīstību sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm, darba devējiem un nozaru ekspertu padomēm. Tāpat turpināsies profesionālās izglītības satura reforma, lai izveidotu patstāvīgi strādājošu, kvalitatīvu, tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu un darba vidē balstītu profesionālās izglītības saturu, kas spēj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu. IZM arī izstrādās profesionālās izglītības programmu izmaksu modeli, tajā skaitā par finansēšanas principiem pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas.

2017. gadā plānots pārskatīt augstākās izglītības institūciju akreditācijas un studiju programmu licencēšanas prasības, lai paaugstinātu studiju kvalitāti un nodrošinātu iespēju augstskolām veikt akreditāciju jebkurā ES akreditācijas aģentūrā. Augstskolu pārvaldības projekta ietvaros turpināsies sadarbība ar Pasaules Banku, izvērtējot augstskolu iekšējo pārvaldību un sagatavojot nosacījumus struktūrfondu ieguldījumiem. Tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, nosakot augstskolām prasības 2017.gadā pirmo reizi uzsākt datu sniegšanu, izstrādājot datu sniegšanas nosacījumus augstskolām, kā arī uzsākot sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru absolventu nodarbinātības izpētē. Tiks izstrādāti jauni nosacījumi nākamajam fundamentālo un lietišķo projektu konkursam un sagatavots pirmais ziņojums (RIS3 monitorings) par Viedās specializācijas īstenošanas progresu. Tiks uzsākta Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (NZDIS) darbība.

Sporta nozarē tiks veikts Sporta politikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam vidusposma izvērtējums un Sporta likuma tālāka modernizēšana. Tāpat plānots veikt sporta speciālistu sertifikācijas sistēmas reformu, izstrādāt jaunu kārtību naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā, kā arī pilnveidot sporta skolu finansēšanas modeli, paaugstinot kvalitātes prasības un nodrošinot dotācijas apmēru aprēķināšanu valsts izglītības informācijas sistēmā.

Īstenojot Jaunatnes politikas valsts programmu, 2017. gadā tiks veicināta ilgtermiņa darba ar jaunatni plānošana vietējā un reģionālā līmenī, atbalstīta jaunatnes organizāciju darbības attīstība, izstrādāts vienots modelis jauniešu neformālās izglītības atzīšanai valsts mērogā, kā arī turpināta darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālā pilnveide. Konkursa kārtībā tiks noteikta 2018. gada Latvijas Jauniešu galvaspilsēta. Nākamgad tiks veikts arī jaunatnes politikas monitorings un izstrādāta jauna vizuālā identitāte portālam www.jaunatneslietas.lv. Noslēgsies Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības programma 2015. – 2017. gadam, kuras ietvaros rudenī Latvijā notiks pieredzes apmaiņas seminārs “Pētniecības nozīme jaunatnes politikas veidošanā”.

Īstenojot valsts valodas politiku, plānota interaktīvas e-mācību platformas izveide latviešu valodas kā svešvalodas apguvei dažādām mērķa grupām, informē Izglītības un zinātnes ministrija.