Tā vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja IZM pārstāvji.

2017.gadā IZM papildus būtu nepieciešami 124 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 139 miljoni eiro.

Pirmā prioritāte nākamā gada papildu finansējuma pieprasījumā ir jaunajai pedagogu atalgojuma sistēmai nepieciešamais finansējums, kam vajadzīgi 39,294 miljoni eiro. Līdzvērtīga summa būtu nepieciešama arī 2017. un 2018.gadā, informē ziņu aģentūra LETA.

Prioritāšu vidū ir arī jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kuram nākamajā gadā nepieciešami 4,225 miljoni eiro. Nākamajiem diviem gadiem attiecīgi būtu nepieciešami 6,93 miljoni un 9,76 miljoni eiro. Studiju izmaksu koeficientu minimāli nepieciešamā apmēra nodrošināšanai kvalitatīva studiju procesa īstenošanai 2016.gadā nepieciešami 11,633 miljoni eiro.

Zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšanai līdz tiesību aktos noteiktam apjomam nākamajā gadā būtu nepieciešami 8,857 miljoni eiro. Studiju un studējošo kredītu dzēšanai gadījumā, ja kredīta ņēmējam piedzimst bērns, būtu papildus nepieciešami 500 857 eiro, savukārt studiju un studējošo kredītu dzēšanas nodrošināšanai būtu vajadzīgi 307 026 eiro.

Kopumā septiņām prioritātēm nepieciešami 63 miljoni eiro.

Tāpat IZM plāno lūgt papildu finansējumu vēl vairākiem pasākumiem.

13,651 miljons eiro nākamajā gadā būtu nepieciešams pirmsskolas pieejamības nodrošināšanai. Tikpat liela summa būtu nepieciešama arī 2017.gadā un 2018.gadā.

Atbalstam latviešu valodas apguvei Latvijā un pasaulē, kā arī lībiešu valodas saglabāšanai un attīstībai nākamajā gadā būtu nepieciešami 438 800 eiro.

Lai vispārējās izglītības iestādēs ieviestu civilās aizsardzības mācību kursu, IZM nākamajā gadā papildus nepieciešami 77 490 eiro. 2017.gadā papildus nepieciešamā summa pieaugs līdz 161 210 eiro, bet 2018.gadā - līdz 222 700 eiro.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai - starpsvētku pasākumu rīkošanai un Latvijas studentu līdzdalībai dziesmu un deju svētku procesā - IZM lūgs 180 000 eiro. Jauniešu iniciatīvas un uzņēmīguma veicināšanas programmām paredzēts lūgt 794 010 eiro.

Nākamā gada papildus nepieciešamā finansējuma sarakstā iekļauts arī punkts, lai pie palielināta pielāgoto sportistu skaita nodrošinātu valsts atbalstu nemainīgā līmenī, vienlaikus mazinot valsts atbalsta atšķirību starp olimpisko un paraolimpisko kustību. Šim mērķim plānots prasīt 120 000 eiro katrā no turpmākajiem trim gadiem.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns uzsvēra, ka viņš IZM pieprasījumā neredz neko lieku un tam visam jau sen vajadzēja būt budžeta bāzē. "Tā būs politiska izšķiršanās," sacīja J. Vucāns, aicinot visas parlamentā pārstāvētās frakcijas runāt par šo jautājumu, citādi varētu tikt sagaidīts "sociālais sprādziens".

Minētās summas varētu tikt precizētas, norādīja IZM pārstāvji. Ministrija savu papildus nepieciešamā finansējuma aprēķinu iesniegs līdz 1.jūnijam.