PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 11. oktobris

Monta, Silva, Tince

8613.jpeg
Foto: nithid / 123RF
Šogad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepretendēs uz budžetā rezervētajiem trim miljoniem eiro.

IZM pārstāve Ilze Salna sacīja, ka ministrija 2015.gadam papildu finansējumu no valsts budžeta pedagogu atalgojumam nepieprasīs, ņemot vērā, ka jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana atlikta uz gadu.

Savukārt par finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam, kad paredzēts ieviest jauno algu modeli, IZM nevar sniegt garantijas un solījumus, jo "IZM vai izglītības un zinātnes ministrs vienpersoniski nepieņem lēmumus par naudas sadali valstī".

IZM gan uzsver, ka pieprasījums papildu finansējumam nākamajam gadam iesniegts jauno politikas iniciatīvu kontekstā. I. Salna norādīja, ka izglītību kā vienu no prioritātēm arī budžeta konsolidācijas apstākļos ir minējusi valdība, ja ministrija piedāvās strukturālas reformas, un jaunais modelis to piedāvājot, informē ziņu aģentūra LETA.

Vaicāta, vai pedagogu atalgojuma modeļa atlikšana nozīmē, ka vēl gadu skolotāji var negaidīt pozitīvas pārmaiņas, I. Salna pauda, ka solījums skolotājiem bija, ka IZM ne vēlāk kā līdz mācību gada beigām informēs par modeļa ieviešanas plānotajiem termiņiem. Patlaban pedagogus, skolu vadītājus un pašvaldības pārstāvošās organizācijas prasa vēl turpināt saskaņošanu un ieviest modeli no 2016.gada 1.septembra, tostarp, lai pašvaldības un skolas varētu sagatavoties modeļa ieviešanai un paredzēt nepieciešamos līdzekļus pašvaldību budžetos, uzsvēra I.Salna.

Skaidrojot, kādas ir reālās domstarpības, par kurām IZM un iesaistītās puses nevar vienoties, I.Salna uzsvēra, ka ministrijas, valdības un sociālo partneru viedoklis par sistēmas reformu nepieciešamību saskan. Apkopojot partneru viedokļus un ieteikumus, ministrija sagatavojusi modeli, kura ieviešanai nepieciešami papildu 31,5 miljoni eiro gadā. Papildus šai summai pašvaldībām būs nepieciešams finansējums pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumam. Šis finansējums ir pašvaldību budžetu daļa, nevis IZM budžets, uzsvēra I.Salna.

Viņa skaidroja, ka IZM normatīvo aktu projektā nav iekļāvusi vairākus partneru ieteikumus, kas saistīti, piemēram, ar darba laika procentuālo sadalījumu starp mācību stundām un atbalstu skolēniem, papildu apmaksu par mācību stundu vadīšanu skolu direktoriem, prasību noteikt augstākas amata algu likmes skolotājiem, nekā patlaban paredzētos 760-1000 eiro par 36 stundu darba nedēļu, prasību vēl vairāk palielināt finansējumu logopēdiem, psihologiem, karjeras konsultantiem. Visu šo ierosinājumu īstenošanai nepieciešams vēl lielāks valsts budžeta finansējums.

Šīs nedēļas sākumā ar partneriem ir paredzētas saskaņošanas sanāksmes, kurās turpināsies diskusijas par sagatavoto normatīvo aktu paketi.