PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

10524.jpeg
Foto: bialasiewicz / 123RF
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par izglītību reālistiski atspoguļo Latvijas sociālekonomiskās attīstības pakāpi.

Šādu viedokli pauda Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Ziņojums dod iespēju redzēt Latvijas izglītības sistēmu salīdzinoši globālā un attīstītāko valstu kontekstā. Tāpat tas dod materiālu pārdomām, datus, kas palīdzēs Latvijas izglītības sistēmas pilnveidei, ir pārliecināta IZM.

Ziņojums tiks izmantots kā līdzeklis un darba instruments, lai plānotu sistēmas tālāko attīstību. Ministrijā uzsvēra, ka, protams, nepieciešams laiks un iedziļināšanās, lai ziņojuma datus varētu izmantot maksimāli efektīvi.

Vērtējot ziņojumā sniegtos datus, IZM uzsvēra, ka valstu izglītības sistēmas nepastāv izolēti no katras valsts sociāli ekonomiskās, politiskās attīstības. Ziņojums reālistiski atspoguļo Latvijas sociāli ekonomiskās attīstības pakāpi, piemēram, zemos ieguldījumus izglītībā. Tajā pat laikā ziņojums atspoguļo arī Latvijas izglītības sistēmas stiprās puses, informē aģentūra LETA.

Stipro pušu vidū IZM izcēla bērnu proporciju, kas iesaistīti pirmsskolas izglītībā Latvijā, - tā ir strauji augusi pēdējā desmitgadē un ir lielāka nekā vidēji OECD. Tas nozīmē, ka šo izglītības sistēmas posmu attīstām pareizā virzienā, jo, kā rāda pētījumi, pastāv daudzi īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ko agrīna mācīšanās sniedz gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā, norādīja IZM.

"Agrīnā bērnība ir laiks, kad izglītība bērna attīstību var ietekmēt visefektīvāk, tā samazina izmaksas, ko sabiedrībai rada talantu zudums, un ilgtermiņā palīdz mazināt publiskos izdevumus labklājības, veselības aprūpes un pat tiesiskuma jomā. Vēl jo vairāk - ieliekot stiprus pamatus sekmīgai mūžizglītībai, kvalitatīva pirmsskolas izglītība īpaši palīdz nelabvēlīgā situācijā esošajiem bērniem, līdz ar to tā ir taisnīgāku izglītības sistēmu izveides stūrakmens," sacīja ministrijā.

Tāpat ziņojuma dati rāda, ka visās valstīs bez izņēmuma pastāv korelācija starp bērnu dalību pirmsskolas izglītībā un sekmēm PISA matemātikas testos piecpadsmitgadīgiem jauniešiem. Bērni, kas nav mācījušies bērnudārzā, 15 gadu vecumā biežāk uzrāda zemākas sekmes PISA matemātikas testos.

Ziņojuma dati arī rāda, ka Latvijā ir proporcionāli mazāk jauniešu 20-24 gadu vecumā, kuri vai nu negūst izglītību, vai nestrādā, - mazāk nekā vidēji OECD valstīs (attiecīgi 13,3% Latvijā un 17% OECD).

Dati liecina arī par to, ka jaunu pieaugušo (25-34 gadi) ar iegūtu profesionālo vidējo izglītību Latvijā ir proporcionāli mazāk starp bezdarbniekiem (8,6%) nekā to, kas ieguvuši vispārējo vidējo izglītību (10%). Ministrijas ieskatā tas ir labāks rezultāts, nekā vidēji OECD valstīs.

Ziņojuma dati rāda, ka Latvijai starp 2013. un 2014.gadu bijis proporcionāli visaugstākais ārzemju studentu pieaugums starp OECD valstīm. Tas ir labs rezultāts mūsu augstākās izglītības internacionalizācijas politikai, vērtēja ministrijā.

Tāpat Latvijā ir arī lielāks studējošo jauniešu (20-24 gadu vecumā) īpatsvars nekā vidēji OECD valstīs (attiecīgi 36% Latvijā un 33% OECD).

Kopumā ministrija pārliecināta, ka ziņojums ir noderīgs. Tas parāda stiprās puses - jomas, kurās īstenotā politika ir devusi rezultātu. Tas parāda arī vājās puses, tādējādi ziņojums ir instruments nozares reformu virzīšanai, kā arī nozares finansējuma palielināšanas argumentēšanai.