IZM izskatīšanai Ministru kabineta komitejā bija iesniegusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. IZM sola, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiks veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni. Tāpat IZM uzsvēra, ka vecākiem joprojām tiktu saglabāta iespēja savus bērnus skolā sūtīt arī septiņu gadu vecumā. Arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu. Likumprojektu grozījumi gan paredz, ka turpmāk pamatizglītības apguvi nevarēs sākt no astoņu gadu vecuma.

Komitejas sēdes laikā tika secināts, ka vēl jādod laiks, lai IZM varētu sadarbības partneriem skaidrot reformas būtību un kliedēt mītus par sešgadnieku skolas gaitu sākumu. Līdz ar to jautājumu paredzēts turpināt skatīt 19.marta sēdē, savukārt valdības darbakārtībā tas, iespējams, varētu nonākt jau nākamajā dienā, 20.martā.

Lai veiksmīgi organizētu pēctecību starp dažādām izglītības pakāpēm un dotu pedagogiem iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju, IZM sākusi normatīvā regulējuma pilnveidi, paredzot plašākas iespējas tiem pedagogiem, kuri apguvuši B programmu, mācīt citus mācību priekšmetus vai strādāt citā izglītības pakāpē. Ministrijā ir izveidota darba grupa, kuras galvenais uzdevums ir radīt pēc iespējas elastīgāku pedagogu profesionālās kvalifikācijas prasību noteikšanas sistēmu, kas dotu pedagogiem iespējami plašākas profesionālās darbības iespējas, tostarp jaunā kompetenču pieejā balstītā satura īstenošanas kontekstā.

Plānojot pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma, tiesības īstenot pamatizglītības pirmā posma programmas vai pamatizglītības programmas tāpat kā līdz šim ir noteiktas visām vispārējās izglītības iestādēm, kas ar saviem cilvēkresursiem un materiāltehnisko bāzi nodrošina sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un piesaistīt šim darbam atbilstoši sagatavotus pedagogus. Lai sešus gadus vecs bērns varētu mācīties jau pazīstamā vidē un ierastajā dienas ritmā un viņam tiktu nodrošināta izglītības procesa nepārtrauktība, likumprojektā paredzētas tiesības pārejas posmā pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) izglītības programmā īstenot sešgadīgu bērnu izglītošanu 1.klasē arī pašvaldību un privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm.

Ievērojot, ka obligātās izglītības ieguvi ir plānots sākt no sešu gadu vecuma, lai nodrošinātu optimālu un pakāpenisku mācību un audzināšanas darba organizāciju pārejas posmā, kā arī, ievērojot apstākli, ka atsevišķās izglītības iestādēs var būt atbilstošo telpu, pedagogu un citu resursu trūkums, maksimāli ievērojot izglītojamo tiesības un intereses, paredzēts atļaut pirmsskolas izglītības iestādēm, nemainot izglītības iestādes juridisko statusu, bez attiecīgas izglītības iestādes un izglītības programmas akreditācijas, laikā no 2019.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.augustam licencēt un īstenot pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) programmas daļu (1.klases izglītības programmu) ar iespēju šādās izglītības programmās nodrošināt 1.klases mācību satura apguvi, informē aģentūra LETA.

Veicot priekšdarbus kompetenču pieejā veidota mācību satura sākšanai no 2018.gada 1.septembra (pirmsskolā), projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" īstenotāji ir sagatavojuši mācību vides pirmsskolā un sākumskolā apraksta projektu, uzsverot, ka vispārējā izglītībā nodrošināma iespēja mācīties tādā veidā, kas vislabāk atbilst katra bērna un jaunieša individuālajām spējām un vajadzībām.

Jaunā mācību satura īstenošanas kontekstā IZM norāda, ka nepieciešams ievērot starpdisciplinaritāti. Lai skolēnam veidotos kopīga, vienota izpratne par apkārtējo pasauli, mācību satura organizācija vispārējā izglītībā tiek plānota iespējami savstarpēji saistīti vai integrēti gan vienas, gan vairāku mācību jomu ietvaros, veidojot kopīgus tematus starp mācību jomām.

Tāpat, īstenojot pamatizglītības apguvi bērniem no sešu gadu vecuma, mācību slodzes kontekstā netiek ietekmēta izglītojamā veselība, jo izglītības iestādēm tiek paredzētas tiesības noteikt mācību organizācijas formu un ilgumu no 1. līdz 6.klasei, kas ietver iespēju arī noteikt rotaļnodarbību kā mācību organizācijas formu sākuma klasēs, kas ir mācību organizācijas pamatforma arī šobrīd, pirmsskolas izglītības pakāpē, informē aģentūra LETA.

Bērna un jaunieša attīstību un vispārējās izglītības satura apguves kvalitāti vistiešāk ietekmē pedagogi, iesaistot katru izglītojamo mācību procesā un veidojot atbilstošu mācību vidi. Jāņem vērā, ka katrs pedagogs iekārto mācību vidi atbilstoši izglītības iestādes pieejamajiem resursiem un iespējām, tomēr prioritāri tiek ņemts vērā bērnu vecums un apgūstamais mācību saturs. Atbilstoša mācību vide ir jēgpilna, mainīga, izzinoša, kā arī pētīt, mācīties un radīt rosinoša, droša un nediskriminējoša, fiziskajai, garīgajai un intelektuālajai attīstībai labvēlīga. Īstenojot kompetenču pieeju mācību saturā, mācības paredzētas visdažādākajās vietās - pirmsskolas izglītības iestādē, skolā, ārpus tās un iepriekš minētā kontekstā ieteicams ņemt vērā vairākus nosacījumus, kas raksturo fizisko mācību vidi.

Šo nosacījumu vidū ir, piemēram, brīva telpa kustībām, nosakot, ka jāparedz vieta kustību aktivitātēm, kur bērni var brīvi un droši kustēties dažādu aktivitāšu laikā. Tāpat nosacījumu vidū ir arī vieta atpūtai - jāparedz iespēja bērniem atpūsties gan mācību procesa laikā, gan diendusas laikā.

Paredzēts, ka mācības notiks visdažādākajās vietās - skolā, bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā, mežā - tik ilgi, cik vajag konkrēto mērķu sasniegšanai, izmantojot daudzveidīgas mācību darba organizācijas formas, ne tikai 40 minūšu mācību stundu. Fiziskā mācību vide skolā būtu pārveidota no statiskas un nemainīgas uz pārveidojamu, reālas dzīves problēmsituāciju risināšanai un pašvadītas mācīšanās nostiprināšanai piemērotu mācību vidi. Skolēni strādātu gan individuāli, gan grupās, risinot apjomīgus, starpdisciplinārus uzdevumus un projektus. Skolās būtu iekārtotas daudzfunkcionālas telpas, plašas klases, kurās viegli pāriet no īsas frontālas lekcijas uz bāzes stacijām grupu darbam, elastīgu telpu plānojumu, kur pēc nepieciešamības iespējams vienkopus izmantot un pārraudzīt daudzveidīgas darba formas. Skolēni varēt ērti piekļūt daudzveidīgām tehnoloģijām gan informācijas iegūšanai, gan problēmu risināšanai un risinājumu īstenošanai, improvizētām darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai, ir apspriežu telpas mazām grupām, vietas fokusētam individuālam darbam, vietas vēl nepabeigto darbu izvietošanai u.tml.

Attiecībā uz mērķi sākt pamatizglītības apguvi jau sešu gadu vecumā, vienlaikus normatīvā regulējumā pieļaujot iespēju to sākt arī gadu vēlāk, pastāv vairāki tam par labu vērsti un praksē īstenojami nosacījumi, uzsvēra IZM. Pirmkārt, pamatizglītības apguvi bērns sešu gadu vecumā var sākt tajā izglītības iestādē (pārejas periodā pirmsskolā vai vēlāk - skolā), kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, lai varētu mācīties jau pazīstamā vidē un ierastajā dienas ritmā un lai tiktu nodrošināta izglītības procesa nepārtrauktība. Otrkārt, pamatizglītības apguvi bērns sešu gadu vecumā var sākt skolā, kura nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām. Treškārt, mācību procesā un saturā sešus gadus veciem bērniem jo īpaši akcentējama kompetenču pieeja, kā arī interaktīvs, darbībā balstīts un visas bērnu attīstības jomas aptverošs process, mācību vide izglītības iestādē ir jāveido atbilstīga bērnu/skolēnu mācīšanās vajadzībām.

Visbeidzot, plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstošs sešu gadu vecumā apgūstamam obligātajās pirmsskolas izglītības saturam, norādīja IZM. Lai kompetenču pieeja praksē varētu tikt sekmīgi īstenota gadu jaunākiem (sešus gadus veciem) bērniem, esot nepieciešams pieļaut mācību organizācijas formu daudzveidību.

Paredzēts, ka jaunais regulējums par pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī, tādējādi nosakot, ka pamatizglītības apguve no sešu gadu vecuma tiks sākta 2019./2020.mācību gadā.

Savukārt likumprojekta pārejas noteikumos iestrādāts regulējums par pārejas perioda ilgumu (2019.gada 1.jūlijs līdz 2023.gada 31.augusts), par pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) programmas īstenošanas vietu (skola, pirmsskola) pārejas periodā un izņēmumiem (licencēšana, akreditācija) attiecībā uz pirmsskolām, ja tās īsteno pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) programmu.