PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

5763.jpeg
Ceturtdien valdībā izskatītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums par iecerētajām reformām atkal saskārās ar zināmu pretestību.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kura uzdevumā ziņojums tika izstrādāts, pēc izskatīšanas pauda, ka tas esot tikai sākums darbā pie reformu plāna. Savukārt uz valdības sēdi uzaicinātie augstskolu pārstāvji nodevās kritikai, norādot uz neprecizitātēm un konkrētības trūkumu ziņojumā, vēsta laikraksts Diena.

Informatīvais ziņojums Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā tika sagatavots, atsaucoties uz V. Dombrovska novembra beigās izdoto rezolūciju. Ziņojumā ir iekļauts pamatojums pārmaiņu nepieciešamībai, norādīti reformu virzieni un galvenās darbības, lai "nodrošinātu kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem". Lielu daļu no ziņojumā minētajiem plāniem R. Ķīlis jau ir klāstījis arī iepriekš.

Pašreizējās viendabīgās augstskolu struktūras vietā ministrija iecerējusi augstākās izglītības iestādes sadalīt tipoloģiskās grupās, katrai no tām izvirzot savus uzdevumus. Iecerētais dalījums ir – zinātnes, tehnoloģiju, reģionālās un akadēmijas universitātes, kā arī reģionālās augstskolas un koledžas. Šāda tipoloģija izsauca uz valdības sēdi uzaicināto augstskolu pārstāvju iebildumus. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis pauda, ka pēc šāda dalījuma iespējama pārklāšanās, jo vienā augstskolā īstenotās studiju programmas katra var atbilst savai tipoloģijai. Viņš pārmet arī ziņojumā atrodamās neprecizitātes, kas esot radušās no pārāk sasteigtas sagatavošanas.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra norāda, ka ziņojumā minētajām lietām viņš nevar nepiekrist, bet problēma esot konkrētības trūkums. Piemēram, tajā iekļautajam plānam līdz 2014. gadam ieviest jaunu studiju finansēšanas modeli, "kas nodrošinātu visiem pieejamu kvalitatīvu augstāko izglītību",  J. Vētra, "protams", piekrīt, bet tajā pašā laikā viņam nav skaidrs, kā ministrija to plāno īstenot. Vienlaikus viņš atzina, ka šis ziņojums ir solis uz priekšu un pamats konkrētākai diskusijai ar ministriju. To atzīst arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kurš vakar arī parakstīja ar IZM sadarbības memorandu par reformu īstenošanu augstākajā izglītībā un zinātnē.

Ziņojumā iekļautā sākotnējā Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plāna 2013.–2014. gadam versija tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai līdz šā gada aprīlim. Plānots, ka gala versijas izstrādē tiks iesaistīta arī Augstākās izglītības padome, Rektoru padome un citi nozares pārstāvji