PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

9476.jpeg
Foto: hxdbzxy / 123RF
Izglītības nozares pārstāvji vienojušies par kritērijiem, kādiem būtu jāatbilst topošajam izglītības un zinātnes ministram.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Pedagogu dome (LPD) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) kā vienu no būtiskākajiem nosacījumiem izvirza izpratni par nozari, kas balstīta uz iepriekšēju pieredzi un prasmi veidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām nevalstiskajām organizācijām.

LIZDA, LPD un LIVA uzskata, ka kvalitatīvu un ilgtspējīgu reformu īstenošanu izglītības sistēmā kavē ne tikai nepietiekamais valsts finansējums, bet arī politiskās gribas trūkums. Pedagogus pārstāvošās organizācijas vēlas būt pārliecinātas, ka topošais nozares ministrs ne tikai ieklausīsies sociālo partneru un savas jomas profesionāļu teiktajā, bet arī būs vērsts uz ciešu sadarbību dažādu tiesību aktu projektu izstrādes gaitā, īpaši to sākotnējās sagatavošanas posmos.

Lai saglabātos un pakāpeniski augtu izglītības kvalitāte, straujāk attīstītos pētniecība Latvijā un izglītībā un zinātnē strādājošie justos gan emocionāli, gan materiāli droši, nākamajam nozares ministram jāatrisina vairāki sarežģīti jautājumi. Tādēļ, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas, ministram jāatbilst vairākiem kritērijiem, uzskata LIZDA, LPD un LIVA.

Ministram ir jāpiemīt gatavībai un prasmei veidot dialogu ar sabiedrību, nozari pārstāvošām organizācijām un sociālajiem partneriem, viņam jābūt politiskajam atbalstam no Ministru prezidenta un kādas no partijām, jābūt pieredzei darbā izglītības vai zinātnes jomā, morālai autoritātei un nevainojamai reputācijai, apziņai savlaicīgi iesaistīt reformu veidošanā pedagogu organizācijas, augstskolas, pašvaldību un tautsaimniecības jomu pārstāvjus, gatavībai atklāti un plaši izdiskutēt reformas un tās pamatot. Tāpat kandidātam jābūt izpratnei par reformu īstenošanas nosacījumiem, to specifiku - resursiem, finansējumu, profesionāļu un sabiedrības atbalsta nozīmi, kā arī izpratnei un gribai sakārtot gadiem neatrisinātos zinātniskās darbības un augstākās izglītības finansēšanas jautājumus.

Gadījumā, ja minētajiem kritērijiem atbilstošu cilvēku politiskā elite nevar piedāvāt, ir vērts padomāt par iespēju izvirzīt kandidatūru no nozares profesionāļiem, ar nosacījumu, ka Ministru prezidentam ir pilnīgs atbalsts šādam kandidātam. Tas var būt, piemēram, kāds Saeimas frakciju deputāts ar skolas direktora un pašvaldības vadītāja pieredzi vai sevi pierādījis pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs, kuram ir reālistisks redzējums par situāciju izglītībā un politiķim atbilstoša izpratne par izglītības reformas nosacījumiem un tam nepieciešamajiem resursiem, kā arī griba sakārtot gadiem neatrisinātos zinātniskās darbības un augstākās izglītības finansēšanas jautājumus.

Pašlaik publiskajā telpā izglītības un zinātnes ministra postenim minēti vairāki partijas "Vienotība" biedri - Ilze Viņķele, Kārlis Šadurskis, Arvils Ašeradens, Edvards Smiltēns, Ints Dālderis, informē ziņu aģentūra LETA.