PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 28. maijs

Vilhelms, Vilis

8019.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Pēc plānotajām izmaiņām pedagogu algu sistēmā bibliotekāri mazajās skolās var saņemt ļoti niecīgu atalgojumu.

Skolu direktori esot atzinuši, ka bibliotekāri ir brīdināti par to, ka, iespējams, viņiem būs jāmeklē cits darbs, jo, skolā strādājot, iztiku sev nenopelnīs.

Līdz ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu mazajās skolās skolas bibliotekāra loma plānota niecīga vai tās neesot vispār. Kāda lauku skolas, kurā mācās tikai 128 skolēni, bibliotekāre sūrojusies, ka atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem viņa varēšot strādāt tikai astoņas stundas nedēļā, par to saņemot 176 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, raksta laikraksts Diena.

"Vai tiešām ministrija vēlas, ka atkal skolu nostūros būs atrodami mazi kambarīši, kuru durvis tiks vērtas pāris reižu gadā?" retoriski jautājusi bibliotekāre, pēc kuras domām, ja jauno modeli pieņems šādā redakcijā, būtībā bibliotekāra funkcijām mazajās skolās zudīšot jēga.

Savukārt IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone apgalvojusi, ka skolu bibliotekāru atalgojumu paredzēts būtiski palielināt, proti, ja tagad par 40 stundu darba nedēļu bibliotekārs saņem 420 eiro uz papīra, tad turpmāk šo summu plānots paaugstināt līdz 880 eiro par pilnu slodzi. Taču lai šādu atalgojumu bibliotekārs saņemtu, skolā jāmācās vismaz 701 bērnam. Pēc ministrijas datiem, šiem kritērijiem atbilst tikai 55 skolas. Nepieciešamais skolēnu skaits diskusiju rezultātā gan vēl var mainīties, piemēram, līdz 500 skolēniem, taču tad arī algas pielikums vairs nebūtu tik liels, informē laikraksts Diena.

M.  Jansone norādījusi, ka bibliotēku darbinieki, kuri pēc jaunā modeļa strādātu tikai astoņas stundas nedēļā, darbu var organizēt pēcpusdienās pa pāris stundām, jo jau tagad, pēc ierēdnes domām, bibliotēka strādā un apkalpo skolēnus tikai pēc mācību stundām. Ja nepieciešams grāmatas izsniegt vai savākt, talkā var nākt, piemēram, citi skolas darbinieki. Turklāt bibliotekārs var būt arī skolotājs un papildus pasniegt gan mācību stundas, gan vadīt kādu interešu pulciņus. Tā šobrīd esot apmēram 60% vispārējās izglītības iestāžu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka šāda ministrijas nostāja liecina, ka IZM trūkst izpratnes par bibliotekāru darbu un nav skaidras motivācijas plānotajām izmaiņām, skatoties uz nākotnes situāciju mazajās skolās.