PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

5837.jpeg
Foto: 123RF
47% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir apmierināti ar izglītības kvalitāti Latvijas skolās, no tiem 2% ir pilnībā apmierināti, 45% ir drīzāk apmierināti. 5% aptaujāto nav apmierināti ar izglītības kvalitāti skolās – 35% ir drīzāk neapmierināti, bet 10% ir pilnībā neapmierināti. 6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Valentīna Liepa, Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes dekāne: "Jaunieši atnāk uz universitāti ar ļoti saraustītām jeb fragmentētām zināšanām. Viņi pārzina diezgan plašu jautājumu loku, taču trūkst pamatzināšanu un izpratnes par elementārām lietām. Piemēram, jaunieši spēj atpazīt un var pastāstīt par daudzu autoru literārajiem darbiem, taču viņi šos darbus nav lasījuši – ir mācīti atsevišķi fragmenti, kas diemžēl nenodrošina izpratni par daiļdarbu kā tādu. Gan skolotāji, gan augstskolu pasniedzēji tiek noslogoti ar dažādu atskaišu un rekomendāciju sagatavošanu, līdz ar to nepietiek laika tiešajam darbam ar skolēniem. Ja izglītības sistēmā pārtrauktu eksperimentēt, iespējams, situācija uzlabotos. Citādi pašlaik iznāk tā, ka iepriekšējās pārmaiņas vēl nav pilnībā nostiprinājušās, kad tām seko jauni pārveidojumi."

Inese Grišāne, Rīgas 64. vidusskolas mājturības skolotāja: "Lai gan par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu lielā mērā ir atbildīgi pedagogi, arī ģimenei nav mazsvarīga loma. Skola un ģimene veido vienu kopienu, un skolotājs strādā ar to, ko viņam atved vecāki. Proti, ja vecāki nav ieinteresēti bērna skološanās procesā vai negatīvi izturas pret skolas izvirzītajām prasībām, arī skolēnam var izveidoties vienaldzīga attieksme pret uzdoto, kā dēļ izpaliek panākumi un tiek apšaubīta izglītības kvalitāte kopumā. Ja runā par radošajām nozarēm, tad jāteic, ka pēdējos gados skolēnu un viņu vecāku attieksme pret praktiskām nodarbībām kļūst arvien pozitīvāka. Ja vien izglītības sistēmā beigtos reformas, kas bieži noved no vienas galējības otrā, tad zināšanu līmenis pieaugtu un skolu darbības rādītāji uzlabotos."

Dina Skudra, Krāslavas Valsts ģimnāzijas krievu valodas skolotāja: "Tiem, kas kritizē izglītības kvalitāti un cenšas atrast vainīgos "no malas", būtu rūpīgāk jāizvērtē sava rīcība. Skolēniem būtu sev jāuzdod jautājums, cik daudz viņi strādājuši, lai gūtu labus rezultātus, bet vecākiem būtu jāpadomā, vai ir pietiekami palīdzējuši savām atvasēm mācību procesā. Mēdzu citēt kādu sen dzirdētu anekdoti. Proti, skolēns ieskaitē saņem labu atzīmi un sāk sevi slavēt, cik viņš bijis gudrs un izdarīgs. Ja šis pats skolēns saņem sliktu atzīmi, viņš vainu acumirklī noveļ uz skolotāju."

Ingūna Jurgelāne, Vidzemes Augstskolas Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes lektore: "Zināšanu līmenis ar katru gadu kļūst vājāks. Vidusskolu beidzējiem trūkst pamatzināšanu, viņu loģiskās domāšanas līmenis sarūk. Līdz ar to pirmajos kursos mums nākas vēlreiz atkārtot visu vidusskolā mācīto, bet līdz galam neizprasto vai sen aizmirsto vielu, jo darba devēji no augstskolām sagaida augsti kvalificētus un zinošus darbiniekus. Lai situāciju uzlabotu, skolās nebūtu jāatsakās no mājas darbu sistēmas. Pēc sava divpadsmitklasnieka spriežu, ka mājas darbi, ja arī tiek uzdoti, ne vienmēr tiek pārbaudīti. Tādējādi skolēniem zūd motivācija mācīties," vēsta laikraksts Latvijas Avīze.