PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 08. novembris

Agra, Aleksandra

8457.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Turpmākajās desmitgadēs tehnoloģiju attīstība ietekmēs nodarbinātību, izglītību, attiecības, dzīves ilgumu un kvalitāti.

Tā pēc SEB bankas veidotās filmas Rītdiena pienāca vakar pirmizrādes noskatīšanās diskusijā par Latvijas valsts un iedzīvotāju izaicinājumiem turpmākajās desmitgadēs sacīja uzaicinātie eksperti.

Sociologs Arnis Kaktiņš skeptiski lūkojās uz pieņēmumu, ka nākotnē sabiedrība varētu būt gudrāka: "Mēs ne nieka neesam kļuvuši gudrāki kā pirms 100 gadiem. Mums ir vairāk informācijas un zināšanu, taču vai zināšanas nozīmē to pašu ko gudrība?"

Viņš arī norādīja, ka nākotnē strādāšanas apjoms nesamazināsies - pēc 100 gadiem cilvēkiem būs jāstrādā vēl vairāk, jo patēriņš pieaugs. "Lai piepildītu sapņus, ko radīs patērētājsabiedrības ideāls, būs jāstrādā gandrīz vai no dzimšanas brīža," viņš sacīja. Jau tagad novērojams, ka ik pēc laika tirgū nonāk jauns iPhone, un patērētājam ir nepieciešamība savā īpašumā iegūt pašu jaunāko, jo vecais vairs nestrādā, kā nākas. Tāpat nav noslēpums, ka daudzas rūpnieciski ražotas lietas tiek gatavotas tā, lai pēc gadiem būtu jāpērk jaunas. "Un cilvēks ir spiests strādāt, lai sevi ar šīm lietām apgādātu," izteicās sociologs.

Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlinieks piebilda, ka te pavērtos iespēja jaunai profesijai - tehnoloģiju konsultantam, kas spētu sniegt informāciju par to, kura ierīce cilvēkam ir nepieciešama un bez kuras var iztikt, raksta ziņu aģentūra LETA.

Runājot par jaunu cilvēku izaicinājumiem, sportists Toms Alsbergs sacīja, ka, pēc viņa domām, daļai jauniešu ir grūtības atrast virzienu, kurā iegrozīt savu dzīvi. "Tagad fizisko darbu darām mazāk, bet tehnoloģijas un informācijas daudzums, kas iziet cauri mūsu smadzenēm, ir lielāks, un ir jāsaprot, kas no tā ir vajadzīgs, kas - ne," sacīja T. Alsbergs.

Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra, ka izglītība paliks dārgāka un tad, ja tā nebūs publiski pieejama, tai piekļūs tikai turīgākie, nevis spējīgākie.

A.Kaktiņš norādīja, ka nākotnē būs vērtīga nevis izglītība pati par sevi, bet gan zināšanas specifiskās jomās, bet finansists Kārlis Danēvičs piebilda, ka jau tagad var novērot - darbi, kuros netiek pieprasītas specifiskas zināšanas, ir slikti atalgoti.

Politologs Ivars Ījabs uzsvēra, ka drīz nebūtībā aizies vajadzība pēc diploma - darba devēji sapratīs, ka tam nav saistības ar reālo pasauli. Tāpat arī zudīs uzskats par augstāko izglītību kā sagatavošanu dzīvei. Pēc viņa domām, ieguvēji būs cilvēki ar specifiskām zināšanām. Arīdzan K. Sedlenieks sacīja, ka diplomam vairs nav vērtības, jo "pusei Latvijas iedzīvotāju ir diplomi".

K. Sedlenieks arī piebilda, ka ir arvien vairāk lietu, ko apgūt pašmācības ceļā: "Internets ir pilns ar video, kuros rāda, kā apgūt programmēšanas pamatus, kā salabot automašīnas motoru. Un tad rodas jautājums: ko lai māca skolā?"