Valstis, kurās studijas ir bez maksas, Eiropā ir mazākumā. Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm augstākās izglītības kopējā budžetā studentu finansiālajam atbalstam atvēlēts vismazāk līdzekļu. Dažas Eiropas valstis īpašu uzmanību pievērš sociāli mazāk aizsargāto grupu iespējām iegūt augstāko izglītību, kamēr lielākā daļa valstu veic tikai vispārējus pasākumus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Līga Zariņa, studē politoloģiju Vidzemes Augstskolā: "Vislielākais šķērslis ir paša studenta nevēlēšanās mācīties. Ja jaunietis iestājies programmā, kas viņu nesaista, tad motivācija mācīties ir ārkārtīgi zema. Tādēļ izglītības speciālistiem būtu jāizstrādā noteiktas programmas un aktivitātes, kuru ietvaros palīdzētu jauniešiem piemeklēt viņiem atbilstošāko jomu, sniegtu konsultācijas par darba tirgus situāciju izvēlētajā specialitātē. Daudziem maniem paziņām ir sarežģīti finansiālie apstākļi, kas liedz turpināt mācības augstskolā. Lai to risinātu, valstij būtu nopietni jāpārskata klātienes studiju finansēšana un jāpadomā par papildu budžeta vietu piešķiršanu. Tāpat mācību programmas būtu jāsaskaņo ar valsts attīstības koncepcijām, lai pēc studiju beigšanas jaunajiem speciālistiem nebūtu problēmu atrast darbu."

Ilona Sakoviča, studē tiesību zinātnes Daugavpils Universitātē: "Vislielākās grūtības rada literatūras studijas. Bibliotēkā vairākums grāmatu pieejamas tikai lasītavā vienā eksemplārā. Taču bibliotēka nedarbojas diennakts režīmā. Tāpat neapmierina niecīgais piešķirto stipendiju skaits."

Daina Teiviša, studē ekonomiku Rīgas Tehniskajā universitātē: "Lielākais pārbaudījums pēc vidusskolas beigšanas bija interesējošas un tajā pašā laikā pieprasītas profesijas izvēle. Bija nepieciešams ne vien izvērtēt savas spējas, bet arī iegūt atsauksmes par augstskolu, kas piedāvā izvēlēto programmu. Manā studiju programmā ir maz budžetu vietu un, tā kā nepastāv rotācijas princips, iespēja studēt bez maksas ir niecīga. Taču šo šķērsli var pārvarēt, ņemot studiju kredītu. Mācību apjoms ir lielāks nekā skolā, ir vairāk patstāvīgo darbu, taču šeit palīdz apziņa, ka studē savas nākotnes labā. Bailes rada vecāko kursu pesimistiskais noskaņojums, viņi uzskata, ka studijas Latvijā nevainagosies panākumiem un pēc diploma iegūšanas nāksies doties peļņā uz ārzemēm."

Sandris Vītols, studē datorzinātnes Latvijas Universitātē: "Lai būtu labs rezultāts, ir nepieciešama mūsdienīga un interaktīva pieeja mācību procesam. Šobrīd, kad informācijas ir tik daudz, ka to nepieciešams rūpīgi filtrēt, pasniedzējiem būtu jāprot iemācīt pašu galveno. Taču daudzi mācībspēki ir gados veci un strādā pēc novecojušām metodēm. Risinājums varētu būt pieredzes apmaiņas īstenošana profesionālās pilnveides nolūkos – konkrēto jomu pasniedzēji apmeklētu savu kolēģu vadītās lekcijas citās Latvijas augstskolās."