PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 28. februāris

Justs, Skaidra, Skaidrīte

10966.jpeg
Foto: gpointstudio / 123RF
Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Latvijā, laikrakstam Diena paudis viedokli par Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultātiem.

“Esmu pārsteigts par to, ka diezgan daudz cilvēku, kad tika prezentēti jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti par 9. klašu audzēkņu sniegumu dažādos mācību priekšmetos, priecājās par to, ka Latvijas skolēnu zināšanu sniegums vērtējams kā labs un mēs atrodamies līdzvērtīgās pozīcijās ar tādām valstīm kā ASV, Zviedrija, Francija, Austrija un Spānija.

2015. gada rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu sniegums dabaszinībās, matemātikā un lasīšanā pielīdzināms vidējam skolēnu sniegumam OECD dalībvalstīs, Latviju ierindojot 31. vietā 72 valstu konkurencē. Latvijai ir 31. vieta dabaszinātnēs, 34. – matemātikā un 29.– lasīšanā. Latvijas skolēnu rezultāti ir labāki par Lietuvas un zemāki par Igaunijas skolēnu rezultātiem, kopumā esam pa vidu – līdzīgi kā ģeogrāfiski. Piekrītu, ka kaisīt pelnus uz galvas nevajag, tomēr – vai tas dod signālu, ka ar mums viss kārtībā, jo atbilstam vidējiem rādītājiem?

Interesanti, ka izmaksas uz vienu izglītojamo personu valstī palielinājušās, izglītojamo skaits atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem samazinājies. Īpaši negatīvs signāls ir, ka vislielākais kritums Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir tieši augstākās izglītības jomā. 2012./2013. gadā augstākajās mācību iestādēs un koledžās studēja 94 474, bet 2014./2015. gadā – 85 881 cilvēks. Nav noslēpums, ka vismazāk bezdarbnieku ir tieši ar augstāko izglītību, tāpēc signāls, ka vislielākais kritums ir augstākās izglītības jomā, ir negatīvs mūsu ekonomikai.

Skatoties ilgtermiņā – priecāties par vidējiem rezultātiem Latvijā mēs nevaram. Latvijā vairāk gribētos diskusiju par to, ko varam mācīties no PISA rezultātu pirmajām vietām – Singapūras un Japānas. Vai varam ko pārņemt? Kā varam motivēt skolēnus iemācīties ko jaunu un būt mērķtiecīgiem un dzīvē sasniegt vairāk? Singapūrā 60.–70. gados tika reformēta izglītības sistēma. Visās skolās obligāta kļuva angļu valodas apguve, arī augstskolās apmācības notika angļu valodā. Valdība tērēja lielas naudas summas Singapūras studentu izglītošanai labākajās pasaules universitātēs.

Tāpat valstīs, kur ir liela konkurence, jaunatnē mērķtiecīgi tiek ielikts cīņas spars, ka viņiem jācīnās un jākonkurē ne tikai valsts līmenī, bet daudz plašāk. Latvijas valstij jādomā ne tikai, kā palielināt kopējo finansējumu izglītībai, bet arī kā uzlabot kopējo skolēnu zināšanu līmeni, kā labāk viņus motivēt un galvenais – kā iemācīt skolēniem domāt, analizēt un trenēt atmiņu no agras jaunības.

Savukārt uzņēmējiem vajadzētu vieslekcijās skolēniem pastāstīt par savu nozari, lai jaunieši iegūtu priekšstatu. Ir atbalstāma Izglītības fonda Start (IT) iecere līdz Latvijas simtgadei ar lekcijām par informācijas tehnoloģijas nozari aptvert skolas visā Latvijā. Ja šādu dāvanu mūsu bērniem sniegtu apstrādes rūpniecības, lauksaimniecības, finanšu un citu sektoru pārstāvji, tā būtu lieliska dāvana mūsu visu nākotnei! Bizness varētu vienoties un izvirzīt mērķus, ko uzņēmēji vēlas redzēt pēc 5–10 gadiem. Modings Kārters teicis, ka mēs saviem bērniem atstājam mantojumā tikai divas lietas – saknes un spārnus!” 

Pētījums: Lielajās skolās skolēnu sasniegumi ir salīdzinoši augstāki

Ministrs: Latvijas skolēni apliecina labas zināšanas dabaszinātnēs un lasītprasmē