Vecāki šajā situācijā sliecas vainot sarežģīto mācību programmu un skolotājus, kuri stundās nevis izskaidro vielu, bet uzdod to apgūt mājās. Skolotājiem vainu uzveļ arī izglītības speciālisti, kuri tajā pašā laikā uzver, ka mācību programma ir pārāk vienkārša un mūsdienu prasībām neatbilstoša, savukārt skolotāji uzskata, ka tajā ir daudz kā lieka un sarežģīta.
Krievu skolēniem par daudz mājasdarbu. Kas vainīgs?

"Mūsdienu skolēns ar mājasdarbiem netiek galā jau sākot ar pirmo klasi. Vecākiem nākas mest pie malas citus darbus un kopā ar bērniem pildīt mājasdarbus, rakstīt sacerējumus un risināt uzdevumus. Vienīgā alternatīva ir uz visu mācību laiku nolīgt privātskolotāju," raksta Moskovskij Komsomoļec. Laikraksta žurnālisti aptaujājuši virkni bērnu vecāku, un visiem ir viens un tas pats bēdu stāsts - skolēni ar mājasdarbiem galā netiek, un pat skolu maiņa nepalīdz.
"Agrāk puika atskrēja no skolas, pa roku galam nosvieda portfeli un līdz vēlam vakaram pagalmā spēlēja futbolu. Un ne tikai paspēja pēc tam izpildīt mājasdarbus, bet arī pēc skolas iestājās universitātē un to pabeidza kā ģeniāls fiziķis. Mūsdienās, lai bērns labi mācītos pat pašā labākajā skolā, mājās ar viņu noteikti papildus jāstrādā - vai nu vecākiem, vai privātskolotājiem. Un bērnam pēc mājasdarbu veikšanas nekam citam laika vairs nepaliek - mūsu meita gulēt tiek ap vieniem, diviem naktī, visus pulciņus viņai jau nācies pamest," saniknota stāsta 7. klases skolnieces Ļizas (Лиза) māmiņa. Tāpat kā citi vecāki, viņa ir pārliecināta, ka skolā kaut kas nav kārtībā - vai nu ar mācību programmu, vai arī ar skolotājiem.
Lielākā daļa skolotāju uzskata, ka daudzi mācību priekšmeti ir pārblīvēti ar nevajadzīgām lietām, kuru zināšana skolēniem neko nedod. Piemēram, kādas Maskavas ģimnāzijas matemātikas skolotājs Jurijs Firsovs (Юрий Фирсов) uzskata, ka liela daļa zināšanu no skolēnu galvām izzūd, labākajā gadījumā uzreiz pēc izlaiduma. J. Firsovs, piemēram, nesaprot, kādēļ vidusskolēniem būtu jāmācās stereometrija, trigonometrija, sākotnējā matemātiskā analīze, varbūtības teorija vai matemātiskā statistika pašreizējā apjomā. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir skolēnus iemācīt loģiski domāt. Līdzīgs viedoklis ir arī citu priekšmetu skolotājiem attiecībā uz saviem mācību priekšmetiem.
Tomēr izglītības kvalitātes speciāliste, Apmācības satura un metožu institūta (Институт содержания и методов обучения) līdzstrādniece Gaļina Kovaļova (Галина Ковалева) šādam viedoklim kategoriski nepiekrīt. Viņa uzskata, ka pēdējo 40 gadu laikā mācību programma Krievijas skolās nepārtraukti vienkāršota. Viņa norāda, ka, piemēram, fiziku skolās māca XIX gadsimta līmenī, pilnībā ignorējot mūsdienīgo elementārdaļiņu fiziku, līdzīgi ir arī citos mācību priekšmetos, piemēram, bioloģijā. G. Kovaļova ļoti kritiski izsakās par skolotājiem, norādot, ka viņu darba kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies. Pie tā vainojamas gan kadru problēmas (vidējais skolotāju vecums Krievijas skolās pārsniedz 50 gadu, gados veci skolotāji turpina bērnus mācīt tāpat, kā to darīja pirms 20 vai 30 gadiem), gan tas, ka skolotāju darbs ir pārāk birokratizēts, viņi tērē milzum daudz laika dažādu dokumentu aizpildīšanai. "Bet stundu laikā viņi vienkārši atkārto mācību grāmatu saturu, nepaskaidrojot, ko ar šīm zināšanām darīt, un savu darbu kopā ar mājasdarbiem uzkraujot vecākiem," šim viedoklim sliecas piekrist Moskovskij Komsomoļec.