PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 09. decembris

Sarmīte, Tabita

PavilsNovaodesa.jpg
Foto: Publicitātes foto
Toms Pāvils, kurš šogad ir ieguvis Latvijas Universitātes (LU) fonda piešķirto Kristapa Morberga stipendiju, šī gada 10. novembrī devās uz Novaodesu, Brazīliju, lai šajā pilsētā trīs nedēļu garumā ievāktu datus par etniskās identitātes veidošanas praksēm Novaodesas latviešu kopienā.

T.Pāvils šobrīd studē LU Humanitāro zinātņu fakultātes studiju programmas “Kultūras un sociālā antropoloģija” 3. kursā, un pētījums par Novaodesas latviešiem tiek veikts jaunieša bakalaura darba ietvaros.

Novaodesa ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, Sanpaulu štatā. Tā ir dibināta 1905. gadā. Šajā pilsētā, kurā Pāvila uzturēšanās laikā būs starp +27 oC un +32oC, liela daļa latviešu savas jaunās mājas atrada pagājušā gadsimta sākumā – laikā, kad Brazīlijas valdība mērķtiecīgi piesaistīja iedzīvotājus no Eiropas darbam kafijas plantācijās. Lai gan sociālu un ekonomisku apstākļu dēļ liela daļa latviešu pēcteču ir pārvākusies uz lielpilsētām un asimilējusies tur, vēl šodien Novaodesā ir redzamas liecības par mūsu tautiešu aktivitātēm. Šī pilsēta ir lielākais latviešu kultūras centrs Dienvidamerikā – tur atrodas Brazīlijas Latviešu apvienība un Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienība (DAKLA).

Pirmā interese par šiem tālajiem aizjūras latviešu diasporas pārstāvjiem topošajam antropologam radās pirms trim gadiem, 2015. gadā, kad viņš, 10 mēnešus ceļojot ar stopiem pa Dienvidameriku, Novaodesā paviesojās divas reizes. Kopš tā laika viņam ir bijusi vēlme noskaidrot, kā tagadējie Novaodesas latvieši saglabā savu latvietību pat vairāk nekā 100 gadus pēc viņu senču ierašanās. To, ka tie tiešām ir vairāk nekā 100 gadi, T.Pāvils zina no personīgās pieredzes: “Kopš šī gada sākuma es kā brīvprātīgais darbojos muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē”, kas aktīvi vāc latviešu izceļotāju liecības un artefaktus, lai saglabātu tos nākamajām paaudzēm. Tajā es strādāju tieši ar Brazīlijas krājumu, un man ir bijis tas gods turēt savās rokās 1906. gada 11. novembra Novaodesas latviešu kopienas pirmās sanāksmes protokolu.”

Pāvila pētījuma mērķis ir ne tikai aplūkot Novaodesas latviešu kopienā īstenotās etniskās identitātes veidošanas prakses, bet arī apskatīt, kā kopienas aktivitātes sasaucas ar esošajām Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm, kā arī likumprojektu “Diasporas likums”. T.Pāvils uzsver, ka līdz šim plašāk pētīts ir latviešu dibinātais ciems Vārpa, kas atrodas aptuveni 410 km no Novaodesas un kurā pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā ieceļoja latviešu baptisti. Notikumi tajā ir daļēji atspoguļoti gan Jūlija Lāča romānā “Mūža meža maldi”, gan arī jau pieminētā muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” veidotā dokumentālā filmā “Vārpa – apsolītā zeme”.  Tieši Novaodesa bija tā, uz kuru vēlākajos gados devās daļa Vārpā dzīvojošo latviešu.

Jebkura antropoloģijas pētījuma neatņemama sastāvdaļa ir metodoloģija, kas pārsvarā balstās uz kvalitatīvām metodēm. Tādēļ arī šajā pētījumā būs izmantotas daļēji strukturētas intervijas ar vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem un līdzdalīgo novērojumu gan ikdienas aktivitātēs, gan svētku laikā. Izmantotās metodes palīdzēs saprast, kā izpaužas kopienas pārstāvju savstarpējās attiecības un etniskā identitāte. Vēlāk tiks analizētas arī Brazīlijā veidotās lauka piezīmes un dienasgrāmata. Liels uzsvars antropoloģijas pētījumos ir uz anonimitāti un ētikas aspektiem, līdz ar to visas intervijas būs anonīmas. Arī pētījuma veikšanas laiks – novembris – nav izvēlēts nejauši. Tieši šajās dienās Brazīlijā dzīvojošie latvieši satiekas Novaodesā, lai latviskā garā atzīmētu Latvijas Neatkarības pasludināšanas dienu. Arī T.Pāvils apmeklēs plašo valsts svētkiem veltīto pasākumu programmu, tajā skaitā pirmo Latviešu kultūras festivālu Brazīlijā, kas norisināsies no 14. līdz 18. novembrim, kā arī DAKLA kongresu.

Intervijas nobeigumā T.Pāvils pateicās Latvijas Universitātes fondam par piešķirto Kristapa Morberga stipendiju un uzsvēra – lai gan ceļojums uz tālo tropu zemi tiek veikts par personīgiem līdzekļiem, iegūtā stipendija palīdzēs pētījumu veikt pilnvērtīgāk tieši tā svarīgākajā posmā – analīzes daļā. Ņemot vērā, ka bakalaura darbs ir jāiesniedz tikai pavasarī, turpmākie mēneši tiks aizvadīti, apvienojot studijas ar iegūto datu analīzi, un kvalitatīva pētījuma analīzes veikšana prasa gan laiku, gan līdzekļus.