PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 04. marts

Alise, Auce, Enija

8793.jpeg
Foto: 123RF
To 1.-9. klases skolēnu īpatsvaram, kuri apguvuši mediju pratību, 2018. gadā vajadzētu sasniegt 100%.

Tā liecina Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās "Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam".

Mediju pratību skolēni varētu apgūt gan "Datorikā", gan citos mācību priekšmetos, kur tā tiktu integrēta. Nākamgad mediju pratību varētu apgūt 5% no skolēnu skaita 2015./2016. mācību gadā. Paredzēts arī izstrādāt atbilstošus metodiskos materiālus skolotājiem.

Mediju politikas pamatnostādnēs norādīts, ka ir nepieciešams uzlabot arī bērnu digitālo pratību un interneta drošības prasmes, informē ziņu aģentūra LETA.

Kursus paredzēts iekļaut arī augstskolu pedagoģijas studiju programmu obligātajā vai ierobežotas izvēles daļā.

Savukārt, lai uzlabotu mediju un žurnālistikas studiju kvalitāti, no 2018. gada vēlas atbalstīt augstskolu iniciatīvas veidot kopīgas dažādu augstskolu žurnālistikas studiju programmu studentu grupas specifisku studiju kursu apgūšanai.

Jau sākot runāt par Mediju politikas nodaļas veidošanu KM 2013. gada beigās, kultūras ministre Dace Melbārde norādīja, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju būtu jāaktualizē un jārisina jautājumi, kas vērsti uz sabiedrības, bērnu un jauniešu izglītošanu, lai attīstītu kritisko domāšanu un prasmes orientēties saturiski piepildītā informācijas telpā, jo īpaši interneta vidē.

Arī mediju politikas pamatnostādņu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns iepriekš norādījis, ka Latvija izceļas uz Eiropas Savienības valstu fona ar to, ka Latvijas skolu mācību programmās nav mediju pratības. Viņš uzsvēra, ka tās integrācija ir nepieciešama.