PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 08. oktobris

Aina, Anete

8506.jpeg
Pašreizējās tendences liecina, ka nākotnē varētu rasties pamatīgs speciālistu iztrūkums inženierzinātņu un dabaszinātņu jomā.

Tikmēr humanitāro un sociālo zinātņu jomās darbaspēka piedāvājums varētu pārsniegt pieprasījumu, tādēļ nepieciešams darba tirgus pārmaiņas apsteidzošs izglītības piedāvājums. Tā vakar Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē norādīja Ekonomikas ministrija (EM) pārstāvji.

Apakškomisija diskutēja par EM informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kas vēl esot sagatavošanas procesā. EM pārstāvji norāda, ka, saglabājoties līdzšinējām tendencēm, 2020.gadā humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu pārpalikums darba tirgū varētu būt ap 17 000, informē ziņu aģentūra LETA.

EM arī uzsver, ka, neskatoties uz ekonomikas tempu palēnināšanos, jāturpina virzīties uz noteiktajiem izaugsmes mērķiem, sekmēt tautsaimniecības pāreju uz produktu ar augstāku pievienoto vērtību, ražošanu un produktivitātes virzītu izaugsmi, tāpat nepieciešams darba tirgus pārmaiņas apsteidzošs izglītības piedāvājums. EM norāda, ka svarīgākās strukturālās reformas izglītības piedāvājumā nozīmē to, ka pamatizglītībā jāstiprina eksakto un dabaszinību apguves kvalitāte, jāuzlabo profesionālā izglītībā pievilcības kvalitāte, kā arī jāattīsta pieaugušo izglītības piedāvājums, proti, jāveido uz darba devēju vajadzībām balstīta pieaugušo izglītības sistēma ar skaidru finansēšanas modeli.

Tāpat nepieciešams risināt darbaspēka trūkumu un novecošanas problēmu, ko ilgtermiņā ietekmē demogrāfija, bet vidējā termiņā - imigrācija un reemigrācija.

Vienlaikus EM prognozē, ka ap 2020.gadu bezdarba līmenis Latvijā varētu būt tuvu dabiskā bezdarba līmenim. Darbaspēka trūkums varētu būt jūtams.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji apakškomisijas sēdē sacīja, ka augstākajā izglītībā jau tagad notiek budžeta vietu plānošana, ņemot vērā prognozes par to, kurās jomās sagaidāma speciālistu pārprodukcija un kurās - iztrūkumus.