PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

8621.jpeg
Foto: amoklv / 123RF
Latviešu diasporas bērnu latviešu valodas zināšanas kļūst arvien vājākas, uzskata Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde.

Viņa pēc vakar notikušās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes norādīja, ka ārzemēs dzīvo vairāk nekā 20 000 latviešu bērnu un valodas zināšanu līmenis, protams, ir dažāds. Tomēr, uzturoties ārzemēs, gūta pārliecība, ka situācija diemžēl nav laba, pauda A.Spunde, informē ziņu aģentūra LETA.

Parlamentārietis Arvīds Platpers komisijā norādīja, ka viņam, viesojoties diasporas ģimenēs, arī nācies secināt, ka bērni nezina latviešu valodu, pat neskatoties uz to, ka abi vecāki ir latvieši.

A.Spunde norādīja, ka viena no galvenajām problēmām ir adekvātu tālmācības programmu trūkums. Viņa gan atzīmēja, ka "apmācības materiālu ir vesela gūzma, bet problēma ir tajā, ka tie nav apkopoti programmās un sakārtoti tā, lai tie ir viegli paņemami". A.Spunde uzsvēra, ka latviešu diaspora dažādās pasaules malās ir secinājusi, ka bērnu apmācībai neder pilnās apmācības programmas.

Līdz ar to diasporas pārstāvji lūdz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izstrādāt saīsinātās programmas, lai bērni varētu apgūt latviešu valodu un literatūru, kā arī pēc iespējas vēsturi un ģeogrāfiju. A. Spunde uzsvēra, ka šīm programmām būtu jābūt interaktīvām un visiem brīvi pieejamām. Turklāt tas, pēc A. Spundes domām, nekādi neietekmētu diasporas nedēļas nogales skolas.

Patlaban gan IZM nenodarbojas ar šādu programmu veidošanu, tomēr ministrijas pārstāves komisijā norādīja, ka darbs pie tādām varētu notikt.

Runājot par nepieciešamo finansējumu, A. Spunde norādīja, ka, ņemot vērā budžeta iespējas, līdzekļi, kā to norādīja arī IZM ierēdņi, būtu jārod no pašreiz pieejamiem.