PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 09. decembris

Sarmīte, Tabita

11856.jpeg
Foto: 123RF
Latvijā pērn augstākā izglītība bija 42,8% iedzīvotāju vecumā no 30-34 gadiem, kas bija 15. augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).

Aktīvāk nekā mūsu valstī pēc vidusskolas tālāku izglītību iegūst cilvēki Lietuvā, tur 30 - 34 gadu jauno cilvēku vidū 58,7% iedzīvotāju ir pabeigta augstāka līmeņa izglītība. Tālāk seko Luksemburga (54,6%), Kipra (53,4%), Īrija (52,9%), Zviedrija (51%), Lielbritānija (48,1%), Dānija (47,7%), Somija (46,1%), Nīderlande (45,7%), Beļģija (45,6%), Igaunija (45,4%), Polija (44,6%), Slovēnija (44,2%), kā arī Francija (43,6%), liecina ES statistikas departamenta Eurostat publicētie dati.

Savukārt vismazāk augstāku par vidējo izglītību ir ieguvuši 30 - 34 gadus veci cilvēki Rumānijā (25,6%), Itālijā (26,2%), Horvātijā (29,5%) un Maltā (29,8%), informē aģentūra LETA.

Latvijā pērn augstākā izglītība bija 30,1% vīriešu vecuma grupā 30 - 34 gadi un 56,1% sieviešu šajā vecuma grupā. Igaunijā par vidējo augstākas izglītības dokumentu var uzrādīt 38,8% vīriešu un 52,4% sieviešu, bet Lietuvā tādu ir attiecīgi 48,1% un 68,8%.

Vācija pērn bija vienīgā ES dalībvalsts, kur vīriešu ar iegūtu augstāko izglītību īpatsvars bija lielāks nekā sieviešu. Šajā valstī mācības augstākās izglītības iestādē pabeiguši 33,4% vīriešu un 33% sieviešu.

ES vidēji augstāka par vidējo izglītība ir 39,1% iedzīvotāju: tāda ir 34,4% vīriešu un 43,9% sieviešu.

Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis, ir to 13 ES dalībvalstu vidū, kas jau ir pārsniegušas savu 2020.gadam noteikto mērķrādītāju.