PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis

Georgs, Jurģis, Juris

40349571_s.jpg
Foto: piksel / 123RF
Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju jeb 29% apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina "Swedbank" veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir no 1000 eiro līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa - ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata.

Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas, norāda "Swedbank". Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300-400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu veidot sākot no 400 eiro līdz pat vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Savukārt, ja raugās uz šogad populārāko studiju programmu - datorzinātnes, medicīna un inženierzinātnes - izmaksām "top" Latvijas augstskolās, tad tikai profesijas apgūšana vien kopumā izmaksā aptuveni 8000 eiro. Tā, piemēram, lai kļūtu par IT speciālistu, kas ir populārākā jauniešu izvēle šogad, nepieciešami no 2000 līdz 3600 eiro gadā.

Lai apgūtu mediķa profesiju, var nākties rēķināties ar vairāk nekā 3000 eiro gadā, un tā kā mācību ilgums ir seši gadi, kopumā profesijas apgūšana izmaksā teju 20 000 eiro. Savukārt, lai apgūtu inženierzinātnes, summa, ar kuru vecākiem jārēķinās, ir sākot no 2000 eiro līdz 4000 eiro gadā, informē aģentūra LETA.

"Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā, jo gada laikā - atkarībā no augstskolas, studiju programmas un ikdienas ieradumiem, šī summa vidēji var sasniegt 6800 eiro gadā. Tas ir, pieņemot, ka 2000 eiro gadā maksā par studijām, bet 400 eiro mēnesī students iztērē ikdienas vajadzībām, dzīvojot ārpus mājām. Protams, jāņem vērā, ka daļa bērnu vēlas studēt budžeta vietās, taču konkurence uz tām ir liela, un, kā norāda pašas augstskolas, neskatoties uz lielo studētgribētāju skaitu, kāds vērojams arī šogad, nereti liela daļa reflektantu līdz studijām nemaz nenonāk. Izšķiroša nozīme tam, protams, var būt finansiālais aspekts," atzīmēja "Swedbank" Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jāuzkrāj, lai spētu apmaksāt bērnu studiju izmaksas. Papildus tam trešdaļa iedzīvotāju kopumā ir pārliecināti, ka jākrāj būtu arī ikdienas vajadzību nodrošināšanai studiju laikā. Pēc sabiedrības domām, vislabākais brīdis sākt izglītības uzkrājumu veidošanu ir bērna piedzimšanas gadā (45%).

Tikai 9% iedzīvotāju uzskata, ka studiju izmaksu segšanai labāk ir ņemt atbilstošu kredītu, bet 12% uzskata, ka jaunietim, sasniedzot pilngadību, pašam ir jāspēj parūpēties par visiem ar izglītību saistītiem izdevumiem - vai strādājot, vai ņemot kredītu.

 

Līdzīgās domās ir arī paši jaunieši - tikai 13% uzskata, ka viņiem pašiem jāparūpējas par izdevumiem, kas saistīti ar profesijas apguvi. Taču lielākā daļa tomēr sagaidītu vecāku atbalstu šajā dzīves posmā. Puse (52%) domā, ka vecākiem būtu jāuzkrāj studiju izmaksām, un katrs trešais (36%) uzskata, ka jāuzkrāj būtu arī dzīvošanas izdevumiem.

"Viens no populārākajiem atbalsta veidiem sava bērna nākotnei ir uzkrājumu veidošanas jau no bērna mazotnes. Tas nozīmē, ka vecāki savā bankā noformē līgumu par uzkrājumu bērna nākotnei, kas būs finansiāls pamats viņa nākamajiem dzīves posmiem. Šobrīd Latvijā uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot no bērna sešu gadu vecuma, un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Populārākā summa, ko šim mērķim vecāki atvēlē ik mēnesi, ir 35 eiro. Piemēram, ar šāda apmēra iemaksām līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt vidēji 5640 eiro lielu summu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai. Šādā gadījumā bērns saņems uzkrāto naudas summu neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos, kā arī, veidojot šādu uzkrājumu, tiek apdrošināta arī vecāka dzīvība," piebilda K.Kopštāls.

"Swedbank" iedzīvotāju un jauniešu aptauja veikta 2018.gada aprīlī un maijā, sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 734 iedzīvotājus vecumā līdz 74 gadiem, kā arī 300 jauniešus vecumā no 15 līdz 18 gadiem.