LVA pētījumā “Lietpratība latviešu valodas apguvē” ir notikušas gan intervijas ar ekspertiem, veikta latviešu valodas skolotāju aptauja (100 respondentu), vērotas 66 mācību stundas 13 skolās Rīgā, Pierīgā, Latgalē un Kurzemē, gan arī notikušas intervijas ar skolēniem un skolotājiem.

Pētnieku grupa*, iepazīstinot ar pētījuma starprezultātiem, secina - izejas punkts ir skolotājs, viņa akadēmiskās zināšanas valodniecībā, metodikā, ekspektācijas un mērķi, vai skolotājs tic, ka skolēns var vairāk, kā arī tādas skolotāja rakstura iezīmes kā pacietība un humors. Šāds skolotājs veido neformālu, vieglu, bet vienlaikus darbīgu, stundas atmosfēru, skolēnu mudinot kļūt par aktīvu darītāju. Mācību stunda ir kā piedāvājums: skolotājs ir tas, kurš ar mācību stundas starpniecību kaut ko piedāvā, un skolēns ir tas, kurš caur mācību stundu kaut ko iegūst un tālāk izmanto.  Skolēnu ietekmē ne tikai skolotāja piedāvājums, bet arī daudzi citi faktori, piemēram, vai skolēns prot mācīties, vai viņam ir izturība, vēlme pielikt pūles un motivācija, vai piemīt pašapziņa un nav bail kļūdīties. Nozīmīgs ietekmes faktors ir arī skolēna ģimene, vai izglītībai tajā tiek piešķirta vērtība, vai tiek piešķirta vērtība latviešu valodai, kultūrai, kas ir savstarpēji saistīti procesi.

Pedagogu anketās tika lūgts minēt faktorus, kas nozīmīgi ietekmē latviešu valodas mācīšanu, kā arī izvērtēt, cik lielā mērā pedagogs šo faktoru var attiecināt uz sevi.  Kā vissvarīgāko faktoru, kas ietekmē latviešu valodas mācību procesu, skolotāji min savu profesionalitāti, zināšanas par latviešu valodu un valodniecību. 98% pedagogiem ir sajūta, ka viņi praksē zina savu mācību priekšmetu, 99% uzskata, ka ir svarīgi, ja skolotājs ir kompetents mācību metodikā un 97% uzskata, ka praksē arī zina metodiku, 99% piekrīt, ka svarīga ir humora izjūta un 94% atzīst, ka tā viņiem piemīt.

Stundu vērojumi ļauj secināt, ka vairums pedagogu rada skolēniem mācību vidi, kurā skolēns nebaidās kļūdīties, uzticas cits citam, apzinās mācību satura jēgu un vajadzību to apgūt.

Sakām paldies ikvienam pedagogam par ticību skolēnu spēkiem, profesionalitāti, pacietību un humora izjūtu! Mācām un mācāmies latviešu valodu ar prieku arī nākamajā gadā!

Ar iepriekšējā posma pētījuma rezultātiem aicinām iepazīties šeit.

Latviešu valodas aģentūras metodiķe Liene Valdmane

 

*Valodnieces, sociolingvistes Sanita Martena (grupas vadītāja), Gunta Kļava, Solvita Berra, Latviešu valodas aģentūras vecākā metodiķe Vineta Vaivade un sociologs Miķelis Grīviņš

Reklāmraksts