PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

7881.jpeg
Foto: tommaso79 / 123RF
Jaunieši, kas agrīni pametuši mācības, mazāk iesaistās sabiedriskajās un kultūras aktivitātēs, vairāk saskaras ar fiziskās un psiholoģiskās veselības problēmām.

Tāpat viņi ir pakļauti augstam bezdarba riskam. Latvijā 2013. gadā šādu jauniešu, kas ir ieguvuši pamatizglītību un nav turpinājuši izglītoties vai apgūt profesiju, bija 9,8%, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.

Kopumā Eiropas valstīs gandrīz divreiz vairāk zēnu nekā meiteņu neturpina mācības izglītības iestādēs, saņemot tikai zemas pakāpes izglītības apliecinājumus vai nesaņemot vispār nekādus izglītību apliecinošus dokumentus. Latvijā 18-24 gadus veco jauniešu vidū 13,6% zēnu un 5,8% meiteņu ir ieguvuši tikai pamatizglītību.

Neturpināt vai pārtraukt mācības bieži vien ir indivīda personisks lēmums. Skolēni, kas agri pamet skolu, visbiežāk nāk no ģimenēm, kuras ietekmē nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija, t.i., bezdarbs, zemi mājsaimniecības ienākumi, piederība imigrantu videi un zems vecāku izglītības līmenis, informē Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve Kristīne Keiča.

Agrīna izstāšanās no izglītības apguves atstāj negatīvas sociāli ekonomiskas sekas skolēna turpmākajā dzīvē. Piemēram, Latvijā no tiem jauniešiem, kas ieguvuši vien pamatskolas izglītību, tikai 10% atraduši darbu. Salīdzinājumam veiksmīgi darba tirgū iekļaujas 43% Latvijas jauniešu ar vidējo izglītību un 67% jauniešu ar augstāko izglītību. Salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropas valstu vidū, Latvijas jaunieši ar pamatskolas izglītību darbu iegūst divas reizes retāk.