PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

8624.jpeg
Foto: pressmaster / 123RF
Jaunā Lietuvas izglītības un zinātnes ministre nolēmusi atcelt sava priekšteča Daiņus Pavaļķa lēmumu par dažām dienām pagarināt mācību gadu.

Ministre uzskata, ka Lietuva šobrīd nav tam gatava, informē ziņu aģentūra LETA.

"Esmu tikusies ar skolēnu un pedagogu organizācijām, skolu kolektīviem, sociālajiem partneriem, un visi gandrīz vienbalsīgi iestājas par to, ka mācību gadam jāpaliek tikpat garam kā pašlaik," pastāstījusi ministre.

Pēc viņas teiktā, šobrīd svarīgāk būtu parūpēties, lai neietu zudumā neviena stunda pašreizējā garuma mācību gadā.

"Iekams pagarināt mācību gadu, jāpaveic konkrēti darbi, precīzi jāsaplāno, kāds mācību darbs jāizdara katrā konkrētā skolā, kādi papildu resursi vajadzīgi. Tikpat svarīgi ir palīdzēt sagatavoties skolotājiem, būtu jāņem vērā arī eksāmenu grafiki," skaidrojusi Audrone Pitrēniene.

Kā uzskata ministre, lēmums par mācību gada pagarināšanu bijis sasteigts un nepietiekami pārrunāts ar izglītības nozares cilvēkiem, nepārdomājot iespējamās sekas, kas varētu atklāties vēlāk.

Jau ziņots, ka iepriekšējais izglītības ministrs, kas, tāpat kā A. Pitrēniene, pārstāv Darba partiju, maija sākumā apstiprināja turpmāko divu gadu mācību plānus, kuros bija paredzēts nedaudz pagarināt mācību gadu, vienlaikus samazinot stundu skaitu piektdienās, vienmērīgāk sadalot slodzi visa mācību gada garumā, ieplānojot fiziskās aktivitātes garajos starpbrīžos un vairāk stundu atvēlot sociālajai darbībai.

Saskaņā ar šiem plāniem 2016.gadā 1.-4.klases skolēniem mācību gads beigtos 3.jūnijā (šobrīd - 31.maijā), bet 5.-11.klases skolēniem - 10.jūnijā (šobrīd - 5.jūnijā). 2017.gadā 1.-4.klases skolēni apmeklētu skolu līdz 9.jūnijam, bet 5.-11.klases skolēni - līdz 16.jūnijam. Tādējādi mācību gada ilgums atkal tiktu pietuvināts tam, kāds Lietuvā bija noteikts līdz 2008.gadam, kad mācības skolās beidzās 19.jūnijā.

Kā tobrīd skaidroja ministrs, starptautiskie pētījumi liecina par Lietuvas skolēnu sekmju līmeņa pazemināšanos, un aizvien vairāk skolēnu vairs nesasniedz apmierinošu sekmju līmeni. Nepietiekami daudz laika tiek veltīts arī lasītprasmes un citu iemaņu attīstīšanai. Pēc viņa teiktā, pagarinot mācību gadu, programmu apjoms netiktu paplašināts, vienkārši tiem pašiem mācību priekšmetiem paredzēts atvēlēt vairāk laika.

Arī Latvijā 2015.gada pavasarī atkārtoti izskanēja doma pagarināt mācību gadu. Veselības ministrs Guntis Belēvičs ierosināja brīvlaiku saīsināt par divām nedēļām, jo tas sniegtu iespēju ieviest ne tikai veselības mācību, bet arī papildu fiziskās nodarbības skolās.